Mēs dzīvojam hroniski noritošā zemas intensitātes iekaisuma pasaulē, kur mūsu neveselīgais dzīvesveids aizved pie zemas pakāpes iekaisuma, kas ir kā palaidējmehānisms dažādām saslimšanām, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" pauda kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš arī skaidroja, no kā sastāv veselīga dzīvesveida "puzle".
Dzīve & stils / Veselība
Šonedēļ visā pasaulē atzīmē 50 gadus, kopš Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsāka vispārējo cilvēku imunizācijas kustību. Kopš 1974. gada vakcinācija no nāvējošām slimībām pasargājusi un izglābusi vairākus miljonus cilvēku. Tāpat uzlabojusies dzīvildze un dzīves kvalitāte. Infekcijas slimības gan nav zudušas, piemēram, šoziem Latvijā garais klepus gultā nolika gan pieaugušos, gan pusaudžus.
Sabiedrībā izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, uzbango diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēku stāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība reaģē uz upura–varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Turpinot rakstu sēriju par vardarbības pārtraukšanu hierarhiskās attiecībās, LSM.lv uz sarunu aicināja Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) prezidenti, Latvijas Universitātes docētāju, ārsti psihoterapeiti Guntu Andžāni.
Ir sinestēzijas veidi, ko ierosina smaržas, kustība vai mūzikas skaņas un kā paralēli aktivizējošas maņas ir tauste, krāsa vai garša. Runājot par mūzikas izraisītu sinestēziju, var teikt, ka dažādi sinestēti to uztver citādi. Kādam mūzikas skaņas izraisa krāsu uztveri, kur katrai notij ir sava krāsa. Citos gadījumos sinestēts, dzirdot vijoles skaņu, redz fotismu, kas atspoguļojas kā dzeltena līnija.
Lai laikus spētu parūpēties par savu nieru veselību, reizi gadā jānodod gan asins, gan urīna analīzes. Urīna analīzes bieži tiek izlaistas, taču tās ir tikpat svarīgas, jo pastāsta par tiem rādītājiem, kas asins analīzēs neparādās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa.
Lai gan Latvija atrodas gana tālu no tropiskākām valstīm, tieši pie mums norit veiksmīgi pētījumi, kas nākotnē varētu sekmēt odu pārnēsātās slimības malārijas ārstēšanu. Elīna Līdumniece ir viena no zinātniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kas veic sekmīgus šādus pētījumus jaunu zāļu izstrādē.
Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.
Cenšoties samazināt lieko svaru, svarīgs ir vidējais dienā uzņemto kaloriju daudzums ilgtermiņā. Kamēr ievērojam zināmu ēšanas ritmu, nav svarīgi, cikos tieši ēdam. Katram cilvēkam ir jāatrod savs ēšanas ritms, tas ir pats svarīgākais, un nevajag klausīties apkārt, ko kurš iesaka – neēst brokastis, neēst vakariņas un ko tik vēl neēst, podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Tiesa, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu, kuriem "jānes mājās mamuts" un jānodrošina ģimene, mūsdienās tā vairs nav gluži realitāte – mūslaikos vīrieši beidzot var runāt par to, kas ar viņiem notiek, un ņemt nost maskas. Līdz ar to arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību un jāmeklē iespējas runāt un lūgt palīdzību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.