Dzīve & stils / Vēsture
Spricis Paegle savā 1923. gadā izdotajā atmiņu grāmatā "Kā Latvijas valsts tapa" raksta: "1918. gada 17. novembrī plkst. 10 vakarā Rīgā, Suvorova ielā 3, Rīgas Latviešu amatnieku krājaizdevumu kases telpās, astoņu latviešu politisko partiju un vienam Latgales priekšstāvim vienojoties, tika dibināta Latvijas Tautas Padome kā augstākā valsts varas iestāde ar uzdevumu – izvadīt Latvijas valsts un latvju tautas likteņus līdz Satversmes Sapulces sanākšanai."
Ir atkal novembris, patriotu mēnesis. 18. novembrī svinam Latvijas dzimšanas dienu. Neatkarīgā Latvija piedzima 1918. gadā, un savu brīvību atguva 1990. gada 4. maijā. Bet ogrēnieši šajās dienās atceras un piemin laiku vēl pirms Trešās Atmodas, un 2023. gada 18. novembrī ar patiesu lepnumu un saviļņojumu var svinēt svētkus "Karogam Ogrē – 35 gadi".
Sarkanbaltsarkano krāsu izmantošanu, apzināti pasvītrojot to latvisko nozīmi, parasti saista ar 19. gadsimta septiņdesmito gadu sākumu. Šīs krāsas par savām jau 1870. gadā bija atzinuši latviešu studenti, kas pulcējās ap Ati Kronvaldu Tērbatā. Viņi šīs krāsas izmantoja tā sauktajos "Tērbatas latvju rakstniecības vakaros", lai pasvītrotu savu latvisko identitāti un stiprinātu nacionālo garu.
Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ilguši piecus gadus. To laikā atklātas pārsteidzošas ainas un fakti, tostarp īsts "kaulu kambaris" jeb ievērojami apbedījumi. Atklājumi liecina, ka katedrāles iekšpusē guldīti turīgākie iedzīvotāji, ārpusē – visi pārējie, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons.