Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?
Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs, Ainārs Šlesers, Andris Bite, Artūrs Zeps
Jānis Domburs
15.maijs, trešdiena 21:15
20. marta diskusijā "Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?" piedalās Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") un Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks un "Sorainen" partneris, fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs.
2022. gadā tranzītā caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pārvadāti 1,2 –1,3 miljoni tonnu mangāna rūdas, 2023. gadā – 1,4 miljoni tonnu, bet šā gada pirmajos mēnešos – nedaudz mazāk nekā 100 tūkstoši tonnu mangāna rūdas. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā atklāja "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, atzīstot, ka 2022. gadā aptuveni 75% no kopējā apjoma pārvadājis "LDz Cargo".
20. marta diskusijā "Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?" piedalās Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") un Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks un "Sorainen" partneris, fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs.
Ieroči un munīcija, to daļas un piederumi – Latvijas statistika liecina, ka 2023. gadā šajā segmentā no Krievijas importētas preces gandrīz pusmiljona eiro apmērā. Jautājums par to raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tika uzdots šāgada 21. februārī, īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otrās gadskārtas. Trim klātesošajiem ministriem – aizsardzības, iekšlietu un ekonomikas – nevienam nebija nekāda skaidrojuma, ko šī statistikas aile ietver, kas nodarbojas ar šo importu un kur to izmanto. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" turpmākās nedēļas skaidroja atbildes uz šiem jautājumiem, nonākot līdz peintbola, airsofta un zemūdens sporta jomām, un secinot, ka vairākās valsts iestādēs tā arī nav precīzu atbilžu.
Vai Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku šomēnes izplatītie paziņojumi ir nomierinājuši vai, gluži pretēji, vēl pavairojuši satraukumu sabiedrībā? Par to šonedēļ diskutēja raidījuma"Kas notiek Latvijā?" dalībnieki. Nevalstisko pusi pārstāvošie raidījuma viesi vairākkārt uzsvēra – komunikācija no aizsardzības resora puses arvien ir aroganta, bet vēstījumi – neskaidri.
"Kas attiecas tieši uz komunikāciju ar ministrijām, ar dažādu resoru institūcijām, tur aktīva darbība notiek. Bet tā sabiedrība, tas informācijas vakuums, kas šobrīd pastāv, ir mūsu lielākais traucēklis tādai ļoti sekmīgai aizsardzībai no pirmās dienas," trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā, kas bija veltīta drošības apdraudējumiem un sabiedrības informētībai, uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Diskusijā "Kas notiek ar Latvijas drošības apdraudējumiem, stiprināšanu un sabiedrības informētību?" piedalās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka ("Progresīvie"), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis, Latvijas Universitātes profesore Aija Zobena, kā arī "Twitter konvoja" vadītājs Reinis Pozņaks (Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs no "Apvienotā saraksta").