Kultūra / Literatūra
Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" šogad pieteikts mazāks darbu skaits nekā iepriekš, tomēr konkursa žūrijas locekļi, daloties kopējos iespaidos, norāda uz darbu kvalitāti un augstvērtīgumu.
Latvijas literatūrā strauji ienākušas rakstnieces Evita Hofmane un Džena Andersone, kuras rakstīšanai pievērsušās pēc Latvijas Rakstnieku savienības "Literārās akadēmijas" absolvēšanas. Par viņu jaunākajiem darbiem – stāstu krājumu "Krīta apļi" un romānu "Simulacra" –, kā arī par to, kā nodarbošanās ar literatūru maina dzīvi, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" sarunājās rakstnieces Evita Hofmane un Džena Andersone.
Februāra sākumā iznāca Oksanas Zabužko eseju izlase "Planēta Vērmele", kuru no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" tulkotāja atklāja, ka šo darbu veikusi ar pienākuma un pat misijas apziņu, jo, viņasprāt, bez Oksanas Zabužko izklāstītās analīzes un konteksta mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi un arī saprašanā par to, kas notiek šobrīd, būtu milzīgs robs. Tās ir skaudras, pamodinošas un vajadzīgas esejas, lai mēs, iespējams, paguruši un pie kara pieraduši tomēr spētu saglabāt modrību 24. februāra priekšvakarā – dienā, kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.
Divi draugi dzejnieki reiz devās sagaidīt Jauno gadu. Māris Salējs kājām naktī no robežas pārnāca atpakaļ mājās, bet Hermanis Marģers Majevskis aizdevās tālāk. Kopš tā laika, lai draugi sazinātos, Māris Salējs kāpj kokā, kur debess starp burtiem paslēpusies, un traucējumus no cita laika un vietas savij virvītē. Tad viens pats Miera ielas malā divbalsīgi uzdzied poļu dziesmu. Ko viens dzejnieks otra dzejnieka dēļ izdarīs, ceļojumā ar rakstniekiem lūkoja "Literatūre".
Gatavojoties vienam no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), kas šogad notiks ar saukli "Laligaba sabalsojas", balvas ekspertu komisija paziņojusi nominēto autoru un darbu "garo sarakstu", kā arī nosaukusi Mūža balvas ieguvēju – dzejnieci, prozisti un tulkotāju Margitu Gūtmani.
Klajā nākusi grāmata "Rucavas sievu stāsti", kurā apkopota noderīga informācija tradīciju kopējiem – kā dzīves prasmes mācīties no savas dzimtas, no bērnības atmiņām un pašu piedzīvotā. "Šī grāmata ir ļoti labs punkts, pie kā pieturēties un saprast, kā atpazīt, zināt un turpināt kopt savējo, nevis svešo," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta grāmatas autores.
Latvijas Televīzijas personības Gerdas Sinkēvičas dokumentālais stāsts grāmatā "Mūsu Gerda" atklāj skatītāju mīlētās diktores dzīvi, kurā neiztiek bez zvaigžņu stundām un arī skarbiem dzīves līkločiem. Latvijas Televīzijas telpās 15. februārī atmiņās gremdējās vairākas skatītāju iemīļotas personības. Kā mums pastāstīja Jānis Dimants – strādājot kopā ar Gerdu, allaž valdīja radošums, šarms un elegance.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā jaunu grāmatu "Brunči Latvijā 19. gs.–20. gs. sākumā". Tas ir apjomīgs pētījums, kas veltīts tieši šai sievietes tradicionālā apģērba sastāvdaļai. Grāmatā apkopoti 500 brunči, kas ir daļa no muzeja apģērbu un tekstila kolekcijas, kas aptver visus novadus.
Nesen klajā nākušās Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) veltītās grāmatas "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" nosaukums ir daudznozīmīgs. Tā ir atsauce uz Alvja Hermaņa izrādi, kurai pirms 30 gadiem bija lemts kļūt par JRT sākumu, un tā ir atsauce vai drīzāk noslēdzošais posms teātra "trimdas gadiem" Miera ielā, jo – kā zināms – nu jau patiešām pavisam drīz teātris atgriezīsies savās vēsturiskajās mājās Lāčplēša ielā.
Turpinot iepriekšējo gadu tradīciju, biedrība "Latvijas PEN" iesaka 12 grāmatas, kas pagājušajā gadā iznākušas Latvijā un bijušas nozīmīgas ne tikai kā literāri darbi, bet arī būtiski paplašinājušas autora personiskās brīvības robežas, ietekmējušas latviešu valodas attīstību, pievērsušas lasītāju uzmanību sociāli nozīmīgām, ilgstoši noklusētām tēmām, kā arī veicinājušas izglītotākas, iekļaujošākas un drošākas sabiedrības stiprināšanu Latvijā. Ievērojama daļa šajā sarakstā iekļauto darbu ir veltīti Ukrainai, tās kultūrai un vēsturei, dodot balsi autoriem, kas latviešu valodas telpā līdz šim bijuši mazāk dzirdami, informēja biedrības pārstāvji.