Kultūra / Tautas māksla
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais 50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, kura norise bija plānota 6. un 7. jūnijā, saistībā ar šī brīža ārkārtas situāciju tiek pārcelts uz 1. un 2. augustu, medijus informē muzeja pārstāvji.
Izpārdotas, bet nenospēlētas vairākas izrādes, neizdziedāts arī Teātra dienas koncerts un pirmizrāde aprīļa nogalē, kura arī, protams, nenotiks. Tādas korekcijas ārkārtas situācija viesusi Cēsu teātra plānos. Cēsu amatierteātra dalībniekiem, tāpat kā citiem pašdarbības kolektīviem – dejotājiem, dziedātājiem – tagad izpaliek arī kopīgie mēģinājumi. Cēsu teātra aktieri gan vērtē, ka šī pauze nebūt neļaus kolektīvam izjukt, bet gan, kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, būs vēl lielāks entuziasms darbam.
Dokumentālā cikla „Neatklātā Sēlija” otrajā sērijā tā veidotāji viesojas pie vairākiem sēļiem, tostarp pie keramikas mākslinieces Andas Svarānes.
„Baltie darbi” – tādu apģērbu zīmolu Jaunpiebalgā radījusi tērpu dizainere Ilze Prūse, viņa šuj tautiskos kreklus, dvieļus un galdautus, linu kleitas un arī greznus vecmāmiņu laika naktskreklus. Ierosmi pievērsties linam un izšuvumiem viņa pamato ar to, ka vēlas saglabāt kādreiz raksturīgo, kas bija tā laika tērpos, un smalkumu, kas piemita arī tādam it kā ikdienišķam apģērbam kā naktskrekls.
Saulkrastu Sporta centrā 7. martā jau astoto reizi notiks tautas deju festivāls “Sasala jūrīna”. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja vienkopus vērot 25 tautas deju kolektīvus, medijus informē organizatori.
Stalīdzānos, Madonas novada Barkavas pagastā, strādā tekstilmākslinieks Ritvars Točs, kurš no kokiem iegūst vilnu, kuru pēcāk izmanto dažādu lietu veidošanā.
Zīda apgleznošana un filcēšana ir zvērinātas advokātes Brigitas Stenclavas iemīļots vaļasprieks. No 21. februāra līdz 22. martam kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” izstāžu zālē apskatāma amatiermākslinieces personālizstāde “Noskaņa”.
Dobeles Tautas lietišķās mākslas studijā ''Avots'' jau pusgadsimtu klaudz stelles un zib adatas. Jubileju seno amatu meistares atzīmē ar izstādi ''No veļiem līdz cīruļiem''. Šāds nosaukums izvēlēts, jo rokdarbiem atvēlētais laiks kādreiz bija no rudens līdz pavasarim.
22. februārī Rēzeknē notiks Latgales reģiona amatierteātru skate "Gada izrāde 2019", kopumā piedāvājot noskatīties 5 izrādes, ko teātri izspēlēs gan Rēzeknes kultūras namā, gan Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras namā, medijus informē organizatori.
Viļānu kultūras namā 15. februārī gaidāms XVIII ziņģētāju un stāstnieku vakars. Šogad pasākuma tēma ir “Mūsu ziņģei – 18”, medijus informē organizatori.
Daugavpils Māla mākslas centrā 21. februārī tiks atklāta izstāde “keramika pinumi tekstīlijas”. Izstādē apskatāmi trīs tautas lietišķās mākslas studiju – “Bauska”, “Latgale” un “Klūga” radītie darbi, medijus informē Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvji.
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) aicina iesaistīties akcijā, lai kopā ar matemātiķi un otrās biennāles dalībnieci Dainu Taimiņu radītu līdz šim lielāko kopdarbu Latvijā, kas veidots no neskaitāmām tamborētām hiperboliskām plaknēm, medijus informē RIBOCA pārstāvji.
Latgales kultūrvēstures muzejā pabeigts darbs pie mākslas zinātnieka un kritiķa Jāņa Pujāta dzimtas keramikas kolekcijas pieņemšanas muzeja krājumā. Kolekcija papildināta ar vairāk nekā 300 keramikas vecmeistaru un mūsdienu šī amata pratēju darbiem, un tie ir kļuvuši par daļu no Nacionālā muzeju krājuma. Muzeja Latgales keramikas kolekcija pašlaik ir lielākā Latvijā.
Daugavpils starptautiskais tautu deju festivāls šogad notiks no 7. līdz 9. februārim. Koncertos un meistarklasēs Daugavpils Kultūras pilī būs iespēja redzēt latviešu, krievu, poļu, ebreju, lietuviešu un citu tautību dejas, medijus informē Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes pārstāvji.
Darināt savu tautastērpu ir nopietns eksāmens jau pieredzējušām rokdarbniecēm, bet ķerties pie šī darba jau skolas solā šķiet pavisam pārdroša iecere. Taču Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā nu jau kuro gadu, mājturības skolotājas Antras Strazdas rosinātas, vidusskolas meitenes darina savus tautas tērpus. Šopavasar izlaidumā 14 skolas absolventes varēs ierasties jau savos, pašu austos, šūtos tautas tērpos, kopumā skolā ir tapuši 38 tērpi. Kā aizsākusies šī ierosme, un kāda ir jauno rokdarbnieču motivācija tērpu gatavošanā?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
