"Te ir muzeja krājuma telpa. Šajos plauktos ir lietišķie krājuma materiāli. Te ir gleznas, Antona Kūkoja 15 gleznas, ko viņš mums ir dāvinājis," izrādot Balvu novada Baltinavas muzeja krājuma glabātuvi, kur bez daudziem seniem sadzīves priekšmetiem, dokumentiem un fotogrāfijām, ir arī rūpīgi saglabāti tekstila izstrādājumi, muzeja vadītāja Antra Keiša atklāj – muzejs ir akreditēts jau piekto reizi. Tā krājumā ir vairāk nekā trīs tūkstoši priekšmetu, un katram no tiem ir savs stāsts, sava vēsture.
"Ar ko mēs lepojamies, tie ir mūsu krāšņie deķi – segas, ko sauc par čosnajiem dečiem. Tās ir segas, kas ir izaustas melnas, un šis ornaments virsū ir izšūts ar rokām, viņi ir ļoti, ļoti krāšņi," stāsta muzeja vadītāja.
Muzeju naktī pasākumu netrūks
Baltinavas muzejs atrodas vēsturiskā ēkā, kas kādreiz ir piederējusi advokātam Strazdam, pretī tai atrodas renovētais Tiesu nams. Baltinava nav parasts ciemats pierobežā, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados te dzīvoja ap 11 tūkstoš iedzīvotāju. Ciematā saglabājušās daudzas senās mājas, liels muižas parks, un šai vietai ir interesanta vēsture. Tāpēc šogad Muzeju nakts laikā plānots nakts pārgājiens pa Baltinavas muižas vēsturiskajām zemēm. Muzeja vadītāja Antra Keiša atzīmē, ka arī dienas laikā pasākumu netrūks, – paredzētas meistarklases, tikšanās ar rakstnieku baltinavieti Aldi Bukšu, notiks arī ideju konkursa par muzeja logo uzvarētāja sveikšana.
"Paralēli meistarklasei būs aktivitātes pa ciemu. Pēc kartes ar noteiktiem uzdevumiem, ar nosaukumu "Baltinavas noslēpumi". Īsais noslēpums būs ģimenēm ar bērniem, garais – pieaugušajiem. Kas šajās aktivitātēs būs, to nestāstīšu, lai būtu interesantāk. Būs aktivitāte "Muzeja noslēpumi". Plānojam arī uz lielā ekrāna parādīt vecās fotogrāfijas, kā Baltinava izskatījās 20. gadsimta 30. gados," programmu ieskicē Antra Keiša.
Antra Keiša atklāj, ka lauku muzejam ir sava svarīga misija – saglabāt tradīcijas, informāciju gan par priecīgiem, gan par traģiskiem vēstures notikumiem, kuru pierobežā netrūkst. Muzejā ir ekspozīcija, veltīta Masļenku traģēdijai, kad 1940. gadā tika nogalināti Latvijas robežsargi, stāsts par Krievijai atdoto Abreni. Tāpēc svarīgi, lai šī informācija tiktu saglabāta un nonāktu līdz cilvēkiem.
"Ļoti liels [apmeklētāju] pieplūdums bija aizpagājušajā gadā, pēc pandēmijas. Gan ģimenes ar bērniem, gan atbraucēji. Pērn bija mazliet mazāk. Ja ir silts laiks, laukos ģimenes strādā dārzos un līdz vakaram ir tā noguruši, ka vairs nekur negribas iet. Bet brauc arī cilvēki, kuri apmeklē vairākus lauku muzejus. Viņi iebrauc pie mums, piedalās kādā aktivitātē un dodas tālāk. Mums ir diezgan jādomā, lai tos apmeklētājus piesaistītu," atzīst muzejā.
Pēta apkārtnes izzūdošos ciemus
Papildinot muzeja krājumu, muzeja darbiniece Anita Ločmele ir uzsākusi vērienīgu pētījumu par Baltinavas apkārtnes izzūdošajiem ciemiem, pašlaik apzināti un izpētīti 83 ciemi. Viņa stāsta: "Tas aizejošais laiks un cilvēki, tas rada diezgan drudžainu atmosfēru, kad gribas ātrāk apzināt. Mums ir daudz interviju ierakstītas, kad veci cilvēki tiek sēdināti mašīnā, mēs braucam un iet ieraksts, un viņi stāsta, ko atceras, piemēram, par Baltinavu, par apkārtējiem ciemiem. Jāķer informācija."
Pērn Baltinavā tika uzsākta muzeja ēkas rekonstrukcija un siltināšana. Tie, kuri atceras muzeju kā ar baltiem ķieģeļiem apšūtu laika zoba skartu garu māju, būs patīkami pārsteigti, jo tagad ēka izskatās daudz pievilcīgāka un modernāka. Arī muzeja iekštelpas ir piedzīvojušas pārvērtības. Tas arī būtu viens no daudzajiem iemesliem Muzeju naktī atbraukt uz austrumu pierobežas pērli – Baltinavu.
