Peiners bija Latvijas izlases brīvprātīgais treneris pērnajā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) Pasaules kausā, kur valstsvienība izcīnīja augsto 5. vietu. Peiners 2022. gadā sāka individuāli trenēt lielāko Latvijas basketbola zvaigzni Porziņģi, kurš šosezon Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) regulārajā sezonā bija efektīvākais spēlētājs postā jeb spēlē ar muguru pret grozu starp tiem, kas no šādas pozīcijas uzbrūk regulāri (vidēji 1,3 gūti punkti katrā mēģinājumā). Iepriekš, spēlējot Ņujorkas "Knicks" un Dalasas "Mavericks", liepājnieks bija saņēmis kritiku par nepārliecinošu darbību šajā spēles elementā.
Uģis Brants: Vai savā basketbolista karjerā pastiprināti izmantoji analītiku?
Žanis Peiners: Neizmantoju pat ne 10% no tā, ko redzu tagad. Brīžiem tas notika, piemēram, kad spēlēju Grieķijā [Atēnu PAOK], ar komandas biedriem diskutējām, kurš ko labāk dara laukumā. Tad iegājām "Synergy" ["Synergy sports" – detalizētas statistikas datubāze], un pēc tā strīds bija beidzies, jo cipari visu objektīvi parādīja. Tie bija pirmsākumi, kad analītikai sāku pievērst uzmanību. Ne visās līgās "Synergy" bija pieejams, un ne visi izprata, tajā skaitā arī es, ko tie cipari nozīmē. Pēdējos 3–4 karjeras gadus sekoju līdzi, lai mana spēle ir efektīva. Pa grozu var uzmest katrs, bet tas var nebūt efektīvi.
Kura no komandām, kurās spēlēji, visnopietnāk izmantoja analītiku?
PAOK bija padziļinātākā analīze, kur video sesijas varēja būt līdz stundai, skatījāmies pat nianses. Man tas bija interesanti un patika. Zinu, ka daudziem komandas biedriem bija mentāli grūti to stundu nosēdēt. Spēlējot LU [BK "Latvijas Universitāte"], gan par analītiku nedomāju un metu pa grozu katru reizi (smejas).
Karjeras laikā sirdsdarbības problēmu dēļ nācās izlaist īsākus un garākus nogriežņus. Vai tev nebija bail par savu veselību?
Kopumā bail nebija. Ja spēlē augstākā līmenī, tad ir lielāks stress, atbildība, un kaut kā jau tas nedaudz uz sirdi varēja aiziet. 29 gadu vecumā formāli skaitījos vesels, bet sāka sāpēt ceļi, skrimšļi, un staigāju apkārt, apkāries ar ledu.
Kā sadzīvoji ar lēmumu, ka 30 gadu vecumā jānoslēdz profesionāla basketbolista karjera?
Bija kovida laiks, un man vajadzēja taisīt operāciju ceļgalam. Nevarēja saprast, vai sezona ar [Belgradas] "Partizan" atsāksies, un nosēdēju četrus mēnešus, gaidot to operāciju. Vēlāk uztaisīju operāciju, bet rehabilitācija nepagāja tik labā ritmā, kā nepieciešams, jo bija dažādi kovida laika ierobežojumi. Viss iekavējās. Beigās sanāca tā, ka jau gadu nebiju spēlējis basketbolu, jo celis joprojām nejutās labi. Man gan kopumā patika, kā pagāja gads arī bez basketbola, un sapratu, ka arī tā varu normāli funkcionēt un dzīvot.
Beigās izrādījās, ka mentāli vieglāk ir bez basketbola, jo ar to bija stress, veselības problēmas. Man ļoti patīk basketbols, bet labāk to skatos no malas.
Vai šobrīd esi Latvijas izlases treneru sastāvā?
Šovasar mani paaicināja kā asistentu. Cik sapratu, vairs nebūšu izlases brīvprātīgais treneris, kā bija Pasaules kausā, bet būšu nedaudz oficiālākā statusā.
Vai izlasē pamainīsies tava specializācija, salīdzinot ar Pasaules kausu?
Esam izrunājuši ar Banki, ka darīsim to pašu. Man patika tā loma izlasē, kas bija pagājušogad, un komandai, manuprāt, veicās labi, tāpēc nedomāju, ka tur kaut kas mainīsies.
Ko, tavuprāt, Pasaules kausa spēlē pret Vāciju vajadzēja darīt citādāk, lai uzvarētu un iekļūtu pusfinālā, tādējādi nodrošinot ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm?
Mans viedoklis ir, ka globāli darījām visu pareizi. Vienmēr jau var pateikt, ka vajadzēja izvēlēties citu kombināciju vai uzlaist citus spēlētājus konkrētā momentā, vai citādāk izmest metienu, bet tas ir sports, un visu nevar nokontrolēt. Pamatlietas un stratēģija spēlē bija laba, un bijām vistuvāk uzvarai pret Vāciju nekā jebkura cita komanda.
Latvijas izlasē kā basketbolists esi spēlējis dažādu galveno treneru vadībā. Ko Banki dara citādāk nekā viņa priekšgājēji?
Pirmkārt, tad es biju spēlētājs, bet šobrīd esmu starp treneriem. Banki katru dienu ir sapulces divarpus stundu garumā, kurās mēs gatavojamies treniņiem. Es nezinu, kā darīja iepriekšējie treneri.
Banki ir ļoti profesionāls, skrupulozs, gatavojoties iesaista ļoti daudzus cilvēkus un uzklausa dažādus viedokļus. Viņš liek justies, ka visi treneri kolektīvā ir svarīgi.
Es Banki uzskatu par ļoti talantīgu cilvēku, kurš prot labi komunicēt, trenēt un liek justies nozīmīgiem. Banki spēles stils ļoti labi der mūsu spēlētājiem.
Vai no Pasaules kausa ir palicis atmiņā kāds interesants notikums?
Mani nedaudz pārsteidza, ka mūsu džeki īsti nesvinēja nevienu uzvaru. It kā tās uzvaras bija lielas, skaļas un negaidītas, bet visi bija tik mierīgi. Pēc spēlēm džeki savācās kādā istabā, pasēdēja, parunāja un laicīgi aizgāja gulēt. Esam palikuši ļoti ziemeļnieciski (smejas). Vēlos paslavēt Artūru Žagaru, kurš ir jauns, talantīgs un prātīgs džeks. Viņš ļoti labi pastrādāja pirms Pasaules kausa. Viņam būs ļoti spoža karjera.
Vai Žagaram ir izredzes uzspēlēt NBA?
Domāju, ka viņš noteikti to var izdarīt. Jautājums, kāds būtu līguma formāts, bet viņa gadījumā to var izdarīt ar 80–90% varbūtību. Tas gan atkarīgs no viņa paša un pārstāvošās aģentūras.
Jūlijā Rīgā notiks olimpiskais kvalifikācijas turnīrs. Kā vērtē turnīra izlozi?
Kopumā šoreiz nav ko sūdzēties par izlozi – viss ir mūsu pašu rokās. Ja skatāmies optimistiski nākotnē, tad olimpiādē mums grupa trāpījusies tīri okei [Vācija, Francija, Japāna].
Vai ir sanācis nedaudz padziļinātāk iepazīties ar kvalifikācijas turnīra pretinieku komandām?
Pagaidām tam neesmu pievērsies, jo nav zināms, kuri spēlētāji ieradīsies. Jāskatās pirmie sastāvi, pārbaudes spēles, un tad arī domāsim. Sports ir sports, un viss var gadīties. Skaidrs, ka Latvijas izlasei mērķis ir viens. Būs pilnas tribīnes, un esam labā situācijā, lai viss sanāktu.
"EuroBasket 2025" kvalifikācijas turnīru esam sākuši ar uzvarām pret Slovākiju [64:52] un Spāniju [79:75]. Kā komentē izcīnīto uzvaru izbraukumā pret Spāniju – Eiropas čempioni?
Lai ar kādu Latvijas izlases sastāvu Banki spēlētu, realitāte ir tāda, ka rezultāts gandrīz vienmēr ir pārsteidzošs. Man jau pagājušā gada augusta vidū tas beidza pārsteigt, jo esmu pieņēmis to kā normu.
Kā sāki trenēt Kristapu Porziņģi?
Viņš pēc sezonas [2021./2022.gadā Dalasas "Mavericks" un Vašingtonas "Wizards"] prasīja, vai varu ieteikt kādu treneri. Ja pareizi atceros, tad iepriekšējais viņa treneris Artūrs Visockis-Rubenis pārvācās uz Ventspili. Porziņģis vēlējās trenēties Rīgā, un es viņam nosaucu vairākus kandidātus. Tie bija 4–5 džeki, kurus personīgi labi zinu un uzskatu, ka viņi ir labi treneri.
Nosūtīju Porziņģim informāciju par viņiem, pieminot nianses, kurām pievērst uzmanību. Pagāja kāda pusstunda, un uzrakstīju viņam – ja gribi, es varu pamēģināt tevi trenēt.
Viņš atbildēja, ka tāda arī bijusi viņa sākotnējā ideja un bija domājis, ka varbūt pats pieteikšos. Man bija skaidra vīzija, lai viss treniņu process ir ar cipariem pamatots, ko Porziņģis droši vien zināja.
Pastāsti plašāk par savu vīziju Porziņģa trenēšanā...
Sākumā uzjautāju, lai Porziņģis paprasa saviem analītiķiem visu iespējamo informāciju, ko man vajadzēja. Tāpat palūdzu savam draugam Reinim Lācim, lai viņš sagatavo savu redzējumu par šo analītikas sadaļu. Mēs ar Lāci iepriekš bijām daudz runājuši par basketbola analītikas lietām.
Apkopoju ļoti daudz informācijas un parādīju Porziņģim, kā trenēsimies un strādāsim. Pamatoju, kāpēc mēs ko darām vai nedarām, ko varam uzlabot.
Tāpat analizēju, kas citiem spēlētājiem ir sanācis karjeras laikā. Piemēram, uzreiz redzēju, ka driblu nevarēsim uzlabot līdz tādam līmenim, ka viņš baigi sāktu driblēties, un neuzskatu, ka to viņam vajadzētu īpaši darīt. Izvērtējām, kurās pozīcijās viņš ir efektīvs, cik vidēji punktus gūst uzbrukumos, kad griežas pa labi vai kreisi, un kādu daudzumu dribla izmanto. Piemēram, saņemot bumbu uz soda metienu līnijas, viņš ir krietni efektīvāks, jo tur ir vairāk uzbrukuma opciju nekā stūrī. Ļoti daudz dažādu nianšu.
Kad sapratāt, ka sadarbība ir veiksmīga?
Precīzu atskaites punktu es nosaukt nevaru. Iepriekš biju trenējis bērnus basketbola nometnēs, bet nekad nebiju strādājis ar profesionālu basketbolistu – kur nu vēl tāda līmeņa kā Porziņģis. Viņš ir supergarš cilvēks ar savu traumu vēsturi, tāpēc labi, ka bija viņa fizioterapeits, kuram nodevu visas slodžu un fizio lietas. Gribēju, lai Porziņģis vairāk dara tās lietas, kas ir efektīvas, un mazāk dara lietas, kurās viņš nav bijis efektīvs. Ar laiku treniņi palika vienveidīgi, bet rezultāti, efektivitāte elementos, kurus gribējām uzlabot, ir ļoti labā līmenī.
Ko tieši vēlējāties uzlabot Porziņģa spēlē?
Būt efektīvam postā pēc maiņām, kad viņš paliek pret mazāku spēlētāju, – spēt to izmantot. Šobrīd Porziņģis ir efektīvākais posta spēlētājs NBA sezonā un līgas vēsturē. Tas ir lielākais sasniegums, kas ir sanācis. Jāņem gan vērā, ka viņš to dara pārsvarā pret mazākiem spēlētājiem, kad notiek maiņa aizsardzībā, bet tas ir efektīvi un strādā.
Spēle postā padara viņu par daudzveidīgāku spēlētāju, kurš nespēlē tikai uz trīspunktu metiena līnijas.
Tāpat darīt mazāk to, kas var radīt kļūdas, piemēram, lieka driblēšana, bumbas saņemšana pārāk tālu no groza un mēģinājumi apspēlēt no 5–6 metru distances. Tā vietā ieņemt labāku pozīciju un izdarīt visu vienkāršāk. Vēl strādājām pie piezīmju izprovocēšanas, jo soda metieni ir efektīvākais veids, kā uzbrukt. Katrai aizsardzībai ir kāda vājā vieta, un cenšamies to izmantot. Iespējams, dažreiz tas varbūt neizskatās pārāk skaisti, bet tas ir vienkārši un ļoti efektīvi. Esmu ļoti pārsteigts, cik ļoti labi Porziņģis uzsūc sniegto informāciju. Viņš ir ļoti paškritisks. Sasniegtā statistika posta spēlē liecina, cik labi viņš ir sapratis, kā spēlēt efektīvi. Viņš spēlē gudrāk un efektīvāk.
Noprotu, ka veikt uzlabojumus Porziņģim palīdzēja arī viens no NBA analītikas smagsvariem Dīns Olivers, kurš strādā Vašingtonas "Wizards"…
Kad mēs ar Lāci sākām runāt par Porziņģa analītikas lietām, viņš pieminēja, ka Vašingtonā ir ļoti labs analītiķis Dīns Olivers. Teicu Porziņģim, lai nodibina ar viņu pēc iespējas labāku kontaktu un paprasa redzējumu par savas spēles uzlabošanu. Vēlāk Olivers mums atsūtīja lielu sagatavotu darbu. Viņš gan savā grāmatā, gan intervijās piemin, ka Porziņģis ir labākais piemērs analītikas uztverei un izmantošanai viņa 20 gadu ilgajā karjerā.
Vai rekomendētu izmantot basketbola analītiku jaunajiem basketbolistiem?
Grūti pateikt, no kura vecuma tas būtu ieteicams, jo tas ir komplicēts jautājums. Pamattendences jauniešiem būtu jāzina. Piemēram, labāk mest trīspunktnieku nekā metienu no piecu metru distances. Džordans agrāk meta no pieciem metriem un lielā atliecienā, kas izskatījās smuki, bet nebija efektīvi ne tobrīd, ne tagad. Ir kādas lietas, kuras, visticamāk, neatgriezīsies basketbolā, tāpēc trenēt tās jaunatnes līgā arī nav liela jēga.
Pastiprināti izmantot analītiku varētu sākt aptuveni 25–27 gadu vecumā, jo līdz tam vairāk esi stresā, pārcenties un nevari spēli redzēt uz priekšu.
Šajā vecumā basketbolists būs gatavs mainīt savu spēli, jo sapratīs, kas strādā vai nestrādā.
Kurš šobrīd ir pasaulē labākais basketbolists?
[Nikola] Jokičs. Nav neviena cita tāda spēlētāja kā Jokičs.
Kā tu salīdzinātu Eirolīgā un NBA spēlēto basketbolu?
Man vienmēr vairāk paticis NBA. Saprotu arī, ka citi redz savu šarmu Eirolīgas basketbolā. Kopējais meistarības, atlētisma līmenis NBA ir manāmi augstāks. Kopumā tā ir labākā līga pasaulē, jo tur ir labākie spēlētāji.
Ja patīk gudrs basketbols, tad NBA var skatīties Denveras spēles, un ir vēl pāris labas komandas.
NBA ir jaunākās un inovatīvākās analītikas lietas, kas palīdz spēlēt efektīvāk. Tas, ka tur nav 20 sekunžu gara kombinācija ar 17 blokiem, tas nenozīmē, ka viņi tur ir kaut kādi pamuļķīši, kuri negrib vai nevar spēlēt gudri. Es vairāk esmu par efektīvu basketbolu, kas visbiežāk ir sastopams NBA.
Kādas ir aktuālās tendences mūsdienu basketbolā?
Basketbola noteikumi attīstījušies līdz ar spēli, lai saglabātu balansu. Viss tas darīts, lai būtu normālas proporcijas. Pēdējos gados gan basketbolā ir akcents uz trīspunktu metieniem, neesmu liels tādas spēles fans. Šobrīd NBA svilpj mazāk sodus, lai spēli padarītu mazrezultatīvāku, bet, manuprāt, tas izprovocē vēl lielāku trīspunktnieku mešanu. Domāju, ka tuvākajos gados tiks izdarītas noteikumu izmaiņas, lai mazinātu šo tendenci. Uzskatu, ka nākotnē komandas pievērsīs lielāku uzmanību atlecošajām bumbām uzbrukumā.
