Daniils Bobrovs priekšsacīkstēs laboja sev piederošo valsts rekordu 100 metros brasā, finišējot pēc minūtes un 2,12 sekundēm. Pirms septiņiem gadiem sasniegto savu iepriekšējo rekordu Bobrovs laboja par 0,22 sekundēm. Peldētājs intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka priekšsacīkstēs startēja brīvākā noskaņojumā, tādēļ izdevās sasniegt labāku rezultātu nekā vēlāk uzvarētajā finālā (1:02,36).
Savukārt 18 gadus vecais Nikolass Deičmans laboja pirms diviem mēnešiem paša sasniegto rekordu 200 metru peldējumā uz muguras. Deičmans finālā Ķīpsalas peldbaseinā finišēja pēc divām minūtēm un 2,34 sekundēm, iepriekšējo rekordu labojot par 0,31 sekundi.
Tomēr abi Latvijas rekordi ir tālu no rezultāta, kas nodrošinātu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs vai vismaz ļautu cerēt uz olimpisko ceļazīmi.
Kvalifikācijā ir divu veidu olimpiskie normatīvi – augstākais ļauj uzreiz iekļūt spēļu dalībnieku vidū, bet ar sasniegtu zemāko noteikto rezultātu peldētājs tiek pretendentu skaitā atlikušo vakanču aizpildīšanai.
Lai ar sasniegto rezultātu pretendētu startēt olimpiskajā Parīzē, vīriešiem 100 metri brasā jānopeld ne lēnāk kā 59,79 sekundēs. Garantētu dalību olimpiskajās spēlēs nodrošinātu rezultāts ne sliktāks kā 59,49 sekundes. Peldējumā 200 metros uz muguras divi kvalifikācijas standarti ir 1:57,50 un 1:58,09.
Vēl iespaidīgāki ir pasaules rekordi, kas pieder britam Adamam Pītijam 100 metros brasā (56,88) un ASV peldētājam Āronam Pīrsolam 200 metru distancē uz muguras (1:51,92).
Tomēr sagaidāms, ka Latvijai arī Parīzes olimpiskajās spēlēs būs nodrošināta iespēja startēt peldēšanā, jo, ievērojot universalitātes principu, katra valsts varēs pieteikt pa vienam labākajam sportistam vīriešu un sieviešu konkurencē.
Olimpiskajā kvalifikācijā ieskaitītu rezultātu peldētāji līdz 23. jūnijam var sasniegt pasaules, kontinentu un nacionālajos čempionātos, kā arī starptautiskās sacensībās, ko apstiprinājusi ūdens sporta jumtorganizācija "World Aquatics".
