Pirmās reizes vēlētāji apzinās – šajā ģeopolitiskajā laikā izvēle jāizdara uzmanīgi

Klasesbiedrus Georgu un Rihardu mēnesi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām Latvijas Radio satika Tallinas vecpilsētā. Puiši atzinās, ka saulainajā dienā no stundām aizlaidušies mazliet ātrāk – nosēdēt solā nav bijis iespējams. Viņiem šis ir priekšpēdējais vidusskolas gads, prātu nodarbina tās pašas lietas, kā līdzīga vecuma jauniešiem Latvijā, – ko darīt vasarā, kur studēt pēc vidusskolas. Un, pats galvenais, kā dzīvi varētu ietekmēt obligātais militārais dienests, kas ir ieviests arī Igaunijā. Georgs jau izlēmis, ka grib studēt ne tikai bakalaura, bet arī maģistra līmenī. Ja pa vidu nāksies dienēt, tas nebūšot patīkami, kaut gan vajadzības gadījumā viņš ir gatavs aizstāvēt savu dzimteni. Toties Rihards ir stingri pārliecināts, ka pats pieteiksies dienestam – tas nekas, ka tas studijas atliks par gadu.

"Man jāsaka, daudzi draugi ir kaut kā sabijušies no dienesta, bet ne es – esmu vairāk sajūsmināts, nekā nobijies, gribu iegūt šo pieredzi," sacīja Rihards.

Arī šīs Eiroparlamenta vēlēšanas draugiem būs pirmās, kad iespējams balsot. Saraksti atklātībai nodoti tikai dienā pirms tikšanās ar Latvijas Radio, tāpēc jaunieši vēl nebija tos izpētījuši. Taču abi bija arī vienisprātis, ka šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā vajag nopietni iedziļināties, pirms izdarīt izvēli. Puišu teiktajā gan jaušama arī vilšanās politiķos.

Piemēram, Rihards sacīja: "Ja runā par stulbajiem jokiem un visu to saturu, ko viņi liek soctīklos, – kādā brīdī to visu vairs nevar ņemt nopietni. Man liekas, viņiem vajag būt patiesākiem vai varbūt nevajag tik izmisīgi pūlēties?"

Daži igauņu politiķi algo influencerus

Patiešām, mēnesi pirms vēlēšanām Tallinas ielas nebija pieblīvētas ar vides reklāmām, šoreiz tās zīmīgas ar vēlētāju balsu medīšanu internetā, īpaši cenšoties iepatikties jauniešu auditorijai. Latvijas Radio uzrunātie puiši patiešām atzina, ka radio, televīziju un drukātos medijus patērējot maz – arī tāpēc, ka saturs esot pārāk depresīvs. Jaunumus uzzinot no soctīkliem.

Igaunijā ir politiķi, kas pirmsvēlēšanu satura veidošanai interneta platformās algo influencerus. Kā vēsta sabiedrisko mediju portāls ERR.ee, piemēram, sociāldemokrātu kandidātes Natalijas Metsas "TikTok" kontu piepilda influencere Līsa Āna.

Latvijas Radio: Kurš ir pats populārākais influenceris Igaunijā?

Georgs: Nu, es visvairāk esmu pamanījis Juri Ratasu.

Rihards: Jā, Juri Ratass!

Latvijas Radio: Bet viņš ir arī politiķis, kurš kandidē vēlēšanās!

Georgs: Es nezinu, vai viņš kandidē uz Eiropas Parlamentu, bet viņš ir svaigs partijas "Isamaa" politiķis, un ļoti aktīvs soctīklos.

Latvijas Radio: Es redzēju viņu "TikTok" video – stādām tomātus.

Georgs: Jā, jā, viņš dara visādas lietas.

Latvijas Radio: Un jauniešiem tas patīk?

Georgs: Es par to neesmu īpaši diskutējis ar citiem, bet man liekas, tas ir mīlīgi.

Ne tikai nacionāli konservatīvās politiskās partijas "Isamaa" kandidāts Ratass, bet, piemēram, arī par prokremlisko uzskatītās partijas "Koos" (latviski – "Kopā") vienīgais kandidāts, 53 gadus vecais Aivo Petersons ir aktīvs "TikTok" platformā.

Tas vedina būt piesardzīgiem, vērtējot sociālo mediju ietekmi uz jauniem un politikā nepieredzējušiem vēlētājiem.

Politologs: Igaunijas vēlētājs uz katrām vēlēšanām nevēlas "balto princi"

Tomēr politologs Veiko Spolītis, kurš ar vienu kāju stāv mātes dzimtenē Igaunijā, mierināja: Igaunijas Eiroparlamenta vēlēšanās pārsteigumi ir mazāk iespējami nekā Latvijā. Viņš sacīja: "Igaunijas vēlētājs nevēlas uz katrām vēlēšanām balto princi, kurš nesīs kaut ko populistiski, tautiski jaunu."

Kreisā radikāļa Petersona parādīšanās pie apvāršņa arī esot vienīgais pārsteigums, tomēr ne negaidīts, jo jau uz Igaunijas parlamenta vēlēšanām pagājušogad viņš veidoja aktīvu kampaņu sociālajos medijos.

"Atšķirībā no Latvijas politisko partiju sistēma Igaunijā ir nostabilizējusies," stāstīja Spolītis, "Ir liberāļi – premjeres Kajas Kallasas Reformu partija, partija "Igaunija 200" ("Eesti 200") un Centra partija, ir sociāldemokrāti, kuru popularitātes pieaugumu veicinājusi uzvara Tallinas pašvaldības vēlēšanās un mēra krēsla iegūšana, un ir jau politologiem labi pazīstamais briesmīgais bērns, populistiskā radikāli labā partija "EKRE". Igaunijā partiju politiskās savienības ir aizliegtas ar likumu, tādi veidojumi kā ZZS nav iespējami. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā vēlēšanās var cīnīties arī individuāli. Latvijā šī sistēma vēl nav nostabilizējusies. Tāpēc, ka mums ir bijušas gan finanšu krīzes, mums ir bijušas oligarhiskas partijas, kādas nav bijušas ne Igaunijā, ne Lietuvā – tādi politiķi kā Andris Šķēle, Ainārs Šlesers vai Aivars Lembergs."

Ja tomēr gribam vilkt kādas līdzības Eiroparlamenta vēlēšanās Igaunijā un Latvijā, tad tā ir vēlētāju zemā aktivitāte, sacīja politologs.

"Diemžēl Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek uzskatītas par tā sauktās otrās nozīmes vēlēšanām, uz tām pēdējos trīs sasaukumos ir ieradušies no 36% līdz 52% [balsstiesīgo]. Pēdējās vēlēšanās tie bija 36%, ja nemaldos," pauda Spolītis.

Tomēr šīs vēlēšanas nav otršķirīgas – Briselē pieņemtie dalībvalstu lēmumi nonāk parlamentu Eiropas lietu komisijās, kur par tiem tālāk balso vietējie likumdevēji, skaidroja politologs.

Diskutē par iespēju Eiroparlamenta vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma

Ņemot vērā, ka gan Igaunijas parlamentā, gan Eiropas Parlamentā vairākums pieder liberālajām partijām, nav pārsteigums, ka pirms šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika aktīva diskusija par jaunāka vecuma vēlētāju iesaistīšanu balsošanā. Jaunieši jau no 16 gadu vecuma noteiks Eiropas likteni, piemēram, Austrijā, Beļģijā un Maltā. Ir zināms, ka šāda iespēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās Igaunijā būs pēc pieciem gadiem, bet Igaunijas pašvaldību vēlēšanās sešpadsmitgadīgie balsot varēja jau 2017. gadā.

Sociologs Aimārs Altosārs, kurš strādā laikraksta "Postimees" redakcijā Tallinā, papildināja, ka diskusiju par balss tiesību došanu, sākot no 16 gadu vecuma, kad vēl likumiski nedrīkst ne lietot alkoholu, ne vienatnē vadīt auto, veicinājusi arī Igaunijas bēdīgā demogrāfiskā situācija.

Altosārs stāstīja: "Zināt, cilvēki Igaunijā kļūst vecāki un vecāki. Vairāk nekā 25% ir vecāki par 65 gadiem, un to skaits arvien pieaug. Jauni cilvēki kļūst par minoritāti. Politiķi, pazeminot balsošanas vecumu, iespējams, vēlējās balansēt situāciju. Varbūt ir pienācis laiks arī jaunākiem cilvēkiem dot balsstiesības? Ja tu esi vecāks par 16, tu jau esi ļoti prātīgs un gudrs. Kāpēc gan lai tev nedotu iespēju izpausties arī politiskajā sfērā?"

Tomēr pašvaldību vēlēšanas parādījušas, ka paši sešpadsmitgadnieki balsot nemaz neraujas.

Tallinas Universitātes politisko zinātņu asociētais profesors Tenis Sārts gan šajā situācijā neko dīvainu nesaskata – līdzīgas problēmas mokot visas Rietumu demokrātijas, un Igaunija neesot izņēmums.

"Tas nav apjukums. Tā ir gandrīz universāla parādība, ka vecākā paaudze ir daudz aktīvāka balsošanā, kamēr jaunā piedalās citos politisko aktivitāšu formātos, piemēram, protestos," atzīmēja Sārts.

Latvijas Radio uzrunāja ar divas vecākas vēlētājas – Līsu un Tūli, kas jau pārpāpušas 30 gadu slieksni. Sarunā ar viņām pētnieka Sārta vārdi  apstiprinājās. Sievietes gan arī pauda uzskatu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas nozīmīguma ziņā esot otrajā vietā aiz pašvaldību un vietējā parlamenta vēlēšanām, taču balsot došoties obligāti.

"Noteikti mēs abas varam teikt, ka vienmēr izpildām šo pienākumu – piedalāmies vēlēšanās –, bet pirms tam ir jāveic izvēle, lai balsotu par īstajiem cilvēkiem. Es jau zinu, par ko es nebalsošu. Tas ir Kremļa cilvēks un… Ir specifiskas partijas, par kurām mēs nebalsosim, bet, par ko balsosim, vēl jāizlemj," pauda sievietes.

Taujātas, kādas prioritātes viņas atbalstīs, caurskatot vēlēšanu programmas, dāmas minēja to pašu vārdu, ko intervētie politologi, sociologs un arī 18 gadus vecie puiši – aizsardzība.