Ukrainas izlūkdienesti lēš, ka ofensīvā Časivjaras virzienā ir iesaistīti 20 000 Krievijas karavīru, kuriem ir uzdots ieņemt pilsētu līdz 9. maijam, kad Krievijā atzīmēs tā dēvēto "uzvaras dienu".

Ukrainas armijas pārstāvji informē, ka Krievijas vienību frontālie uzbrukumi  Časivjarai bija nesekmīgi, tāpēc patlaban ir mēģinājumi virzīties uz priekšu flangos pie diviem ciematiem. Ienaidnieks cīņā iesaista lielas dzīvā spēka rezerves, kā arī plaši izmanto savu "trumpi" – armijas aviāciju. Pretiniekam ir vairāk artilērijas iekārtu, iespējas plašāk izmantot dronus, un šeit bez tā dēvētajām "Zet" vienībām, kas pamatā veidotas no ieslodzītajiem, izvietotas arī labi ekipētas gaisa desanta daļas. 

Nav skaidrs, vai pilsēta varētu krist tuvākās nedēļas laikā, taču Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skibickis uzskata, ka Časivjaras ieņemšana ir tikai laika jautājums. Skibickis intervijā izdevumam "The Economist" sacīja, ka Ukrainas karaspēkam joprojām ļoti trūkst ieroču, tāpēc ir grūti izrādīt efektīvu pretestību.

To, ka situācija ir dramatiska arī pašā pilsētā, skaidri parāda ar dronu palīdzību uzņemtie videomateriāli. Daudzas ēkas pārvērtušas drupās, un situācija ir līdzīga kā okupētajās Bahmutas un Avdijivkas pilsētās.  

Tomēr savas mājas vēl joprojām nav pametuši 682 iedzīvotāji – galvenokārt cilvēki vecumā no 60 gadiem.

Skibickis neslēpa, ka Časivjaras iespējamā krišana radot bažas, jo pilsēta atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, no kuras Krievijas karaspēkam pavērtos iespēja uzbrukt Kostjantiņivkai, Družkivkai, Kramatorskai un Slovjanskai.

Šīs četras pilsētas veido Doneckas apgabala aizsardzības mugurkaulu, raksta izdevums "Kyiv Independent".

Iespējama Krievijas plaša mēroga ofensīva

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par iespējamo Krievijas plaša mēroga ofensīvu, kas varētu sākties maija beigās vai jūnija sākumā.

Skibickis intervijā sacīja, ka Krievija varētu mēģināt uzbrukt Harkivas vai Sumu apgabaliem, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.

Netālu no robežas ar Harkivas apgabalu Krievija esot izvietojusi aptuveni 35 000 karavīru, bet šī grupējuma karavīru skaitu esot plānots palielināt līdz 50 000 vai pat 70 000.

Bet Krievijas centrālajā daļā tiekot veidota rezerves divīzija no aptuveni 15 000 līdz 20 000 karavīru, kas vajadzības gadījumā varēšot pievienoties galvenajiem spēkiem.

Pēc Skibicka domām, Krievijas armija vairs nav tā augstprātīgā organizācija, kāda tā bija 2022. gadā, kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tagad tā darbojoties kā "vienots organisms ar skaidru plānu un vienotu vadību". Turklāt tā ir daudz labāk bruņota, jo Krievijas militārā rūpniecība strādā ar maksimālu jaudu.

Intervijā "The Economist" Skibickis arī paziņoja, ka viņš neredz Ukrainas iespēju uzvarēt karu frontē. Pēc viņa domām, pat ja Ukrainas bruņotie spēki spētu atbīdīt Krievijas karaspēku līdz robežām, tas nenozīmētu kara beigas.

Tāpēc Kijivai un Maskavai būšot jāsēžas pie sarunu galda, bet pirms tam abas puses frontē cīnīsies par labākām pozīcijām.

Skibickis prognozēja, ka šādas sarunas varētu sākties ne agrāk kā 2025. gada otrajā pusē.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.