Evakuāciju, pirmkārt, īsteno 5 kilometrus platā pierobežas zonā, tai skaitā Hotinas kopienā, kur pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma dzīvoja apmēram 2300 cilvēki. Iedzīvotāji sāka doties prom pirms diviem mēnešiem, bet 30. aprīlī izvesti 200 cilvēki.
Savas mājas bija spiesta pamest arī Halīna un viņas 95 gadus vecā māte, jo Žuravkas ciems pakļauts regulārām apšaudēm. Lēmums bijis smags, jo seniore šeit nodzīvojusi visu mūžu.
Uz ceļiem veidojas mašīnu un autobusu rindas, un līdz šim brīdim Hotinu pametuši jau 1200 cilvēki.
Tikmēr varas iestādes informē, ka 29. aprīlī iebrucēji nometa divas vadāmas aviācijas bumbas uz Usokas ciemu, un sprādziens izpostīja vietējās skolas telpas un 25 privātmājas. 1. maijā okupanti sešas reizes apšaudīja apgabala pierobežas rajonus un apdzīvotās vietas un reģistrēti 27 sprādzieni.
Sumu apgabals visbiežāk pakļauts arī diversijām un sabotāžām, un šeit regulāri mēģina iefiltrēties ienaidnieka izlūku grupas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
