ASV un Eiropā iesaldēti vairāk nekā 300 miljardi dolāru
Amerikāņu plāns paredz, ka G7 valstis piešķir palīdzību Ukrainai 50 miljardu ASV dolāru vērtībā un tad Eiropas Savienība to kompensē, atsaldējot zināmu daļu iesaldēto Krievijas aktīvu. Uz diskusijām par šādu plānu norādīja arī ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
Kā vēsta aģentūra "Bloomberg", Amerikas Savienotās Valstis pašlaik cenšas panākt vienošanos par vērienīgās naudas summas atvēlēšanu Ukrainai jau līdz jūnijā gaidāmajām G7 līderu samitam Itālijā. Pēc ministres Jelenas sacītā, ideālā gadījumā amerikāņi vēlētos, lai iniciatīvā piedalītos visas G7 valstis, nevis tikai ASV.
ASV mērķis šādām sarunām ir vēlme atrast veidu, kā sniegt Ukrainai pēc iespējas lielāku atbalstu ātri, nevis mazākos apmēros.
Taču, kā norādījušas sarunām pietuvinātas personas, diskusijas par šo tēmu ir bijušas sarežģītas, un vienošanās panākšana varētu prasīt mēnešus. Eiropas Savienība jau ilgstoši nevar vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu novirzīšanu Ukrainai.
Lielākā daļa Eiropas valstu iebilst aktīvu konfiskācijai, baidās no juridiskām sekām un ir skeptiski noskaņotas pret priekšlikumiem, kas, pēc to domām, varētu graut eiro stabilitāti vai pakļaut Krievijas atriebībai.
Eiropas valstīs šobrīd ir iesaldēti aktīvi aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, tikmēr ASV – nedaudz vairāk kā 6 miljardu ASV dolāru apmērā.
Paredzams, ka Eiropā iesaldētie Krievijas aktīvi ik gadu radīs aptuveni 5 miljardus eiro lielu peļņu.
Krievija frontē austrumos joprojām cenšas virzīties iespējami tālu
Sarunas notiek laikā, kad Krievija mērķtiecīgi virzās uz priekšu Ukrainas austrumos, centienos gūt pēc iespējas lielākus panākumus pirms ASV apstiprinātā palīdzība sasniedz fronti. Analītiķi norāda, ka ienaidnieks aizvadītās diennakts laikā virzījies uz priekšu pie Avdijivkas Doneckas apgabalā un pie Kupjanskas Harkivas apgabalā. Turpinās uzbrukumi arī uz austrumiem no Časivjaras.
"Taktika viņiem būtībā nav mainījusies kopš pilna mēroga kara sākuma – tie ir cilvēku viļņi, viņi nevienu nežēlo. Kas sasniedz pozīciju, kas izdzīvo, tas to tur. Pārējie vai nu ievainoti vai nogalināti. Rācijā teica – kurš atkāpsies, to nošaus. Ar to viņiem draud.
Viņiem vienalga, kaut desmit no vienības nogalina, nekas, pēc pusstundas atbrauks vēl desmit.
Jā, mēs tādēļ zaudējam pozīcijas, bet cilvēki nez kāpēc ir pieraduši domāt – ja mēs tās zaudējam, tad mums kaut kas nav izdevies. Cīnāmies, cik labi vien varam, bet mums resursi arī nav neizsmeļami, īpaši cilvēku ziņā," stāstīja viens no Časivjaras aizstāvjiem Petro.
Tikmēr Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz sestdienu notriekuši visus 13 uz valsti raidītos trieciendronus "Šahed". Tomēr krītošo atlūzu dēļ Harkivā izcēlās vairāki ugunsgrēki, kurus glābšanas dienesti dzēsa vēl šodien.
Harkivā, krītot notriekto lidrobotu atlūzām, ievainoti četri cilvēki un kādā biroju ēkā izcēlās plašs ugunsgrēks. Cietušas arī dzīvojamās ēkas un kritiskā infrastruktūra. Taču ienaidnieks uzbruka ne tikai ar droniem, bet arī ar vadāmajām aviācijas bumbām. Triecieni bijuši gan naktī, gan sestdien pēcpusdienā. Apgabals apšaudīts arī ar artilēriju.
