Mūsdienās ar ņirgāšanos sastopas ne vien skolēni, bet arī pedagogi. Ņirgāšanās ir process, kura laikā pieaug riski fiziskajai un psihiskajai veselībai, samazinās pusaudžu un pedagogu pašvērtējums, skolēnu sekmes un sasniegumi mācībās.
Lai risinātu šo problēmu, Veselības ministrija arī šogad turpina nodrošināt bezmaksas kursus pedagogiem un atbalsta personālam, lai mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē.
Kursu laikā dalībniekus iepazīstinās ar 2023. gadā izstrādātajām vadlīnijām, lai mazinātu ņirgāšanos un sagatavos darbam, lai šīs vadlīnijas būtu izmantojamas ikdienā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka šāda veida kursi ir nepieciešami, tomēr svarīgi ir arī iegūtās zināšanas pielietot praksē un nebaidīties skaļi runāt, ja pedagogi saskaras ar jebkāda veida vardarbību.
"Profesionālā pilnveide ir ļoti nepieciešama, tā palīdz labāk atpazīt, palīdz labāk izprast arī pedagogu tiesības, pie kurām institūcijām var vērsties gan fiziskas, gan emocionālas vardarbības gadījumā. Un tas ir jāturpina, jo Latvijā nav šis jautājums pietiekami augstu nolikts dienaskārtībā, un tas diemžēl ir viens no iemesliem, kāpēc [pedagogi] aiziet prom [no darba], jo alga un darba slodze ir ļoti būtiski, to mēs nevaram noliegt, bet tieši tā emocionālā un fiziskā drošība ir ļoti būtiska," pauda Inga Vanaga.
Veselības ministrija informēja, ka, lai nodrošinātu vadlīniju ieviešanu Latvijas izglītības iestādēs, tiks veidoti divu dienu klātienes pedagogu profesionālās pilnveides kursi. To laikā dalībniekiem būs iespēja paplašināt zināšanas un prasmes, kā atpazīt ņirgāšanos izglītības vidē, gan ar tās veidiem, lomām un sekām, un to, ko rada ņirgāšanās.
Inga Vanaga aicina pedagogus būt drosmīgiem: "Ir jābūt drosmīgiem pašiem un ir jārunā, jāiestājas pret vardarbību un nedrīkst klusēt, bet tai pašā laikā mēs redzam, ka ļoti iztrūkst, ka reāla atbildība būtu tad, ja vecāki neiesaistās un nerisina šos jautājumus, ja viņu bērns ir fiziski vai emocionāli vardarbīgs pret pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem."
Ņemot vērā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA" pētījumu, Latvijā skolēniem piederības sajūta skolai ir sliktāka nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs vidēji.
Pētījums vēsta, ka Latvijā 29% aptaujātie skolēni ziņo, ka izjutuši kādu no pāridarījumiem dažas reizes mēnesī vai pat biežāk. Tādu pieejamu datu, kas parādītu esošo situāciju saistībā ar pedagogu un atbalsta personāla piederību izglītības iestādei, nav. Taču brīvās vakances, kas ir pieejamas teju katrā izglītības iestādē, parāda esošo situāciju izglītības nozarē, ka nepieciešami uzlabojumi.
