Plostus jau piektdien sāka siet pie glempinga "Bārtas krasts", lai šodien, 5. maijā, tos jau varētu aizpludināt līdz atpūtas bāzei "Ods", tā svinot gan pavasara, gan tūrisma sezonas sākšanos. Pusdienlaikā sāksies arī laivu brauciens no Mazkalētu tilta.
Viens no Bārtas plostnieku svētku rīkotājiem Raimonds Reinis ar lielu apņēmību izdala vīriem cepures, lai godam varētu turpināt darbu. Senās fotogrāfijās redzams, ka cepure bijusi būtisks plostnieku atribūts.
"Provēsim iet uz jaunu rekordu – ja pagājušā gadā bija astoņas plenes, tad šogad mēģināsim vismaz deviņas, ja ne visas desmit. Šogad Bārta ir straujāka, ir augstāks ūdens līmenis. Viens no galvenajiem stūrmaņiem bija bārtenieks Māris Ķudis, kas priekšpusē stāvēja. Lielākais izaicinājums – iziet cauri tiltam," stāsta Reinis.
Cauri tiltam jātiek ar aptuveni 60 metrus garu plostu, kas upē tiek veidots no atsevišķām daļām un tad pakāpeniski savienots. Plosta starts paredzēts desmitos no rīta, bet dažādas aktivitātes sāksies jau ātrāk. Tās no krasta aicināti vērot arī interesenti. Runājot par tiltu, izskan arī kāds aicinājums.
"Gaujas plostniekiem meitenes meta puķes, ja kāds to izdarīs, mēs būsim ļoti priecīgi. Mīļi izskatījās,"
aicina viens no plostnieku idejas īstenotājiem Guntis Rolis.
Interese par plostu siešanu ir gados jauniem puišiem. Uģis Urtāns atbraucis no Ropažiem, viņu uzaicinājuši Grobiņas draugi. Viņš Ropažos interesējies par šo arodu, tāpēc arī zina stāstīt par koku pludināšanu.
"Par šo tēmu savulaik interesējos, kad veidoju muzikālu albumu par pludinātājiem, plostniekiem. Tas gan bija citā upē, Lielās Juglas upē. Man likās unikāla iespēja piedalīties šādā pasākumā un dzīvē redzēt, kā tas notiek. Viena lieta ir lasīt par šo arodu literatūrā, bet pavisam cita izbaudīt uz savas ādas," atzīst Urtāns.
Otro reizi Bārtas plostnieku svētkos piedalās Rinalds Ķudis. Viņu iedvesmojis tēvs.
"Pagājušā gadā tētis uzaicināja, bija brīva diena, pasaucu pāris draugus, atbraucām. Ir sava maģija šeit. Aktīva atpūta. Vai es kaut ko labāku izdarītu dzīvoklī, šaubos. Pats dienēju armijā, mums ir sešas brīvdienas, jāizmanto laiks," teic Ķudis.
"Grūtākais būtu atvest baļķus, ja tas būtu jādara ar rokām, pašam jāgāž koki, atrast pareizos baļķus, kur nu vēl ar zirgu."
Taču tieši tādus skatus, kā vesti koki un pludināti pa Bārtas upi uz Liepāju, piedzīvojis bārtenieks Kārlis Ļubins.
"Pēdējie plosti izgāja 1953. gadā. Man kā puišelim bija liegts staigāt, bet es tagad bērniem ar' neļautu, bet kurš puika tad negribētu tikt pāri plostam! 1953. gadā izgāja 1700 kubikmetri pa upi," atminas Ļubins.
Plostu pludināšana sākas netālu no Bārtas upes tilta, no kura paveras maijam raksturīga ainava, koku lapotnes sāk zaļot, bet upes krasti ir pārbagāti ar ievu krūmu baltajām kupenām, zied purenes un apkārtnes pļavas klāj dzelteno pieneņu paklāji.
