ĪSUMĀ:
- Ventspils ostā padomju armijas atstātais mantojums – piesārņojums.
- Ventspils ostā piesārņojumus attīrīts, bija izaicinājums to "noķert".
- Baltijas jūras piesārņojuma riski no Ventspils ostas samazināti līdz minimumam.
- Piesārņojums Liepājas Karostas kanālā – nevērīgas attieksmes rezultāts.
- Karostas kanālā notiek sanācija, bet nepieciešami vēl 50 miljoni eiro.
- Latvijā kopumā ir vairāk nekā 3600 piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas.
Padomju armijas atstātais mantojums – piesārņojums
"Vēsturiski te gājuši cauri cauruļvadi, bijuši lieli uzkrāšanas rezervuāri," Ventspils Brīvostas pārvaldes projektu vadītājs Māris Skudra rāda vietu, kur notikuši apjomīgie sanācijas darbi Ventspilī.
Viņš skaidro, kas šajā vietā tikai dažu simtu metru attālumā no Baltijas jūras bijis padomju laikos un kāpēc šāds piesārņojums radies: "Padomju laikos te bijis tanku poligons. Tie visi ir priekšnoteikumi tam, ka bija visādas avārijas cauruļvados, noplūdes, kāpēc šis vēsturiskais piesārņojums.
Tanku poligons paģērē visu to, ka bija armijas kārtība vai nekārtība, kā nu tajos padomju laikos bija."
"Maijā, pirms sanācijas darbiem, šī bija aka, kur bija viens no lielākajiem naftas produktu peldošā slāņa biezumiem, kas atkarībā no sezonas svārstījās no 60 centimetriem līdz pat vienam metram," uzņēmuma "VentEko" tehniskais direktors Edgars Dimitrijevs rāda, kā, izmantojot speciālas mērierīces, nelielu caurspīdīgu cauruli, ko kāpu smiltīs ievada vairāku metru dziļumā, labi var redzēt to, cik šobrīd ir tīri pazemes ūdeņi, naftas produkti vairs vizuāli nav redzami, ir tīrs un caurspīdīgs ūdens.
Tas ir rezultāts veiktajiem sanācijas darbiem, par ko gandarījumu pauž Ventspils brīvostas Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Daiga Mažrima: "Lielais piesārņojums ir tikai šajā vienā vietā, kas arī šobrīd tiek apgūts projekta ietvaros. Visās šajās monitoringa akās noteiktais līmenis, kas ir 0,1 cm, ir sasniegts. Mērķis ir izpildīts. Bet mēs turpināsim monitoringu".
"Saskaņā ar projekta pieteikumu monitorings turpināsies nākamos piecus gadus. Sekosim līdzi, vai piesārņojums neatjaunojas.
Ja tas atjaunojas, mēs vēršamies pie izpildītāja, kas veic nepieciešamās darbības, lai samazinātu piesārņojuma līmeni," stāsta Mažrima.
Izaicinājums – noķert piesārņojumu
Uzņēmuma "VentEko" tehniskais direktors Edgars Dimitrijevs atklāj, ka sasniegt sanācijas uzdevuma mērķus nebūt nav bijis vienkārši. Projekta īstenošana bijusi sarežģīta.
"Dabā nekas nav ideāli. Arī smiltis nav izvietojušās ideālos slāņos, pa kuriem ūdeņi tek prognozējamā veidā.
Tas ir izaicinājums – noķert piesārņojumu, kur tas atrodas, mēģināt uzminēt, kur piesārņojums plūdīs, pa kādiem maziem starpslānīšiem tas var aizplūst
arī tur, kur sakontēji nav prognozēts," stāsta "VentEko" pārstāvis.
"Šajā projektā, veicot sanācijas darbus, viena sadaļa bija tieši brīvā naftas produkta atsūknēšana, bet par izšķīdušo attiecīgi tālāk rūpējās lejā pie jūras ierīkotā barjera," Edgars Dimitrijevs skaidro tehnoloģisko sanācijas procesu.
Baltijas jūras piesārņojuma riski samazināti līdz minimumam
Minētā filtrējošā barjera pie jūras ļauj dubultā nodrošināties, ka naftas produkti no aptuveni 14 hektāru lielās teritorijas nenonāks jūrā.
Neīstenojot šo sanācijas projektu, saglabājās augsts risks piesārņot Baltijas jūru. Tagad šie riski ir samazināti līdz minimumam.
"Šī filtrējošās, attīrošās barjeras ierīkošanas rezultātā gruntsūdeņi, kas plūst cauri barjerai, tiek attīrīti, piesārņojums tiek neitralizēts. Tas paliek barjerā un ar laiku noārdās," stāsta Dimistrijievs.
No pazemes izsūknēto naftas produktu apjoms ir iespaidīgs.
"Kopā mēs izsūknējām un apstrādājām aptuveni 8500 kubikmetru, tie bija naftas produkti kopā ar piesārņoto ūdeni, kas arī tika izmantoti recirkulācijas ciklā. Faktiski, pielietojot ilgtspējīgu pieeju, šos piesārņotos gruntsūdeņus sūknējām un tālāk izmantojām sanācijas procesā. Naftas produktus no gruntsūdeņiem atdalījām. Nogādāti utilizācijas pārstrādei 171 kubikmetrs naftas produktu, bet to bija vairāk. Papildus pielietojām ķīmiskās noārdīšanās metodi, kas ļauj sadalīt naftas produktu pazemē," stāsta "VentEko" tehniskais direktors.
Tā bija piesārņotākā vieta Ventspils brīvostas teritorijā. Pirms šo darbu sākšanas notika reālo apstākļu izpēte, skaidro Ventspils Brīvostas pārvaldes projektu vadītājs Māris Skudra.
Piesārņotākajā vietā naftas produktu slānis bijis virs viena metra, tagad tas ir mazāks par vienu centimetru.
"Pēdējie mērījumi to parāda. Arī šodien objektā varējām redzēt, ka ūdens ir tīrs. Piesārņojums nav, un esam tikuši ar to galā, cerēsim, ka tā arī paliks turpmāk. Te kādu 3 līdz 4 metru dziļumā ir gruntsūdeņi, protams šis gruntsūdens līmenis svārstās, tāpat ir šīs kustības, tāpēc arī tās barjeras novietojums mums bija ļoti svarīgs, jo šajā areālā gruntsūdens plūsmas kustība ir orientēta uz jūru. Tā ka principā, ja mēs vēl gaidītu vairākus gadu desmitus, tad agri vai vēlu ar gruntsūdeņiem būtu liels risks, ka tas lēnām spiežas uz Baltijas jūru. Šobrīd tad, izbūvējot barjeru, esam neitralizējuši šo problēmu," stāsta Māris Skudra.
Piesārņojums Karostas kanālā – nevērīgas attieksmes rezultāts
Cita situācija ir Liepājas Karostas kanālā, kas ir īpaši piesārņota vieta, taču vienojošais – arī tam ir tiešs savienojums ar Baltijas jūru. Karostas kanāls pēc padomju armijas iziešanas bijusi pilnīgi mirusī zona, tagad tur zivis ir atgriezušās, taču tās neiesaka makšķerēt un lietot uzturā, stāsta Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes projektu vadītājs Ivo Koliņš.
"Liepājas gadījumā šis piesārņojums ir radies nevērīgas attieksmes dēļ.
Pirmais, posms, tas ir tieši padomju bruņoto jūras spēku darbības rezultāts, kad, veicot degvielas uzpildi kuģos, netika pievērsta uzmanība tam, lai degvielas produkti nenonāktu Karostas kanāla ūdenī.
Otrs, protams, ka neviens nemonitorēja šo pašu kuģu stāvēšanas rezultātā nopilējums vai nolējumus utt. Naftas produktu piesārņojuma areāls ir labi redzams, kur ir lielākā koncentrācija, vai tas ir tieši saistīts ar degvielas uzpildi, vai, piemēram, kuģiem, dodoties uz kuģu remontrūpnīcu, varēja tikpat labi vienkārši degvielas atlikumus noliet kanālā," stāsta Koliņš.
Arī paši vietēji, lai iegūtu krāsaino metālu, pēc Padomju armijas aiziešanas demontējuši akumulatoru žogu, kas bija izveidots zemūdens flotes vajadzībām, skaidro Koliņš.
"Zemūdeņu akumulatori, kuri lielā daudzumā bija pieejami Karostas teritorijā, – slavenais akumulatoru bateriju žogs aptuveni 300 metru garumā. Vienā brīdī Liepājas iedzīvotāji sāka tos demontēt. Akumulatoros atradās zināms daudzums krāsainā metāla, ko iespējams nodot. Bez krāsainiem metāliem tur atrodas arī skābe. Daļa šīs skābes ir nonākusi Karostas kanāla vidē, ko mēs arī redzam pēc šo smago metālu koncentrācijām," stāsta Koliņš.
Karostas kanāla glābšana sākās jau deviņdesmitajos gados, nepieciešami vēl miljoniem eiro
Jau no deviņdesmito gadu sākuma notikuši apjomīgi situācijas izpētes darbi, vēlāk jau praktiska Karostas kanāla attīrīšana, izbūvējot speciālu rievsienu, kur glabāt izņemto piesārņojumu.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu izmantoja 2013. un 2014. gadā, attīrot piesārņotāko vietu Karostas kanālā.
"Viena no lietām, ar ko mēs saskārāmies divtūkstošajos gados, bija tas, ka te bija vēl viens traucējošs faktors, tie ir cita veida ieslēgumi, kas atrodas šajos piesārņotajos nogulumos – sākot ar smago automašīnu riepām, lidmašīnu šasiju daļām, nogrimušiem enkuriem, kuģiem, automašīnām. Viss iespējamais," stāsta Koliņš.
Līdz šim Padomju armijas atstātā mantojuma likvidēšanai, praktisku darbu veikšanai un piesārņotās grunts attīrīšanai izmantoti aptuveni 15 miljoni eiro.
"Lai mēs veiktu fizisku atlikušā piesārņojuma ekskavāciju un novietotu Karostas kanāla piesārņojuma deponēšanas vietā, ir nepieciešami vēl 50 miljoni eiro," atklāj Koliņš.
Kaut arī no Karosta kanāla līdz šim izņemts iespaidīgs daudzums piesārņotās grunts un dažādu priekšmetu, tas joprojām paliks piesārņots.
"Mēs neizņemam nebūt ne visu. Tagad esam izņēmuši to, kas atrodas aktīvajā Karostas daļā, kur notiek regulāra kuģu kustība. Zināms piesārņojuma apjoms paliek. Mūsu mērķis ir saprast, kādus riskus šis palikušais piesārņojums var radīt Karostas kanāla ekosistēmai un cilvēkiem," klāsta Liepājas SEZ pārvaldes projektu vadītājs Ivo Koliņš.
Tāpēc ir jau veikti toksiskuma testi un turpinās sadarbība ar Norvēģijas ūdens izpētes institūtu NIVA. Liepājas ostas vēsturiski piesārņotās vietas Karostas kanāla sanācijas darbu laikā izņemti ne tikai 145 tūkstoši kubikmetru piesārņoto nogulumu, bet notiek pieredzes apmaiņa ar norvēģu pētniekiem, kuri dalās savā pieredzē, izmantojot pārbaudītu vides risku novērtēšanas metodoloģiju.
Liepājas SEZ pārvaldes pēdējo projektu atbalsta Norvēģijas finanšu instruments.
"Mēs esam veikuši šī piesārņojuma paraugošanu, ieskaitot toksiskuma novērtēšanu, kas līdz šim Liepājas ostā Karostas kanālā vispār nav veikta, kā arī ir izpētīta šī piesārņojuma ietekme uz dzīviem organismiem, sākotnēji uz bentosu jeb zivju organismiem, kas atrodas Karostas kanāla ūdenī, bet potenciāli piesārņojums var tikt pārnests uz pilsētas iedzīvotājiem. Pirmo vides risku novērtējumu veicam kopā ar norvēģiem, bet viņi mums nodod pieredzi, lai mēs varam īstenot pēc dažiem gadiem, jo būtībā tās analīzes uz toksiskumu ir salīdzinoši ļoti dārgas," skaidro Koliņš.
Norvēģijā ir cita situācija, jo vēsturiskais smago metālu piesārņojums atrodas fjordos un dziļāk zem ūdens, taču daļēji šo pieredzi un metodoloģiju var izmantot Latvijā.
Labā ziņa – Karostas kanāla piesārņojums jūrā šobrīd nenonāk, bet naftas produkti pakāpeniski noārdās dabiskā ceļā un piesārņojums līdz ar to samazinās.
Citās Liepājas ostas teritorijās piesārņojums nav konstatēts, taču modrība tiek saglabāta joprojām.
Arī Ventspilī uzraudzība piesārņotajai vietai turpinās, stāsta Koliņš. "Ventspils un Liepājas situācijas ir nedaudz atšķirīgas. Ventspils gadījumā piesārņojums atrodas sauszemē, to var vieglāk kontrolēt. Nav papildu iedarbības tā, kā tas ir Liepājas gadījumā. Piesārņojumam atrodoties gultnes nogulumos, piesārņojums tiek traucēts katru reizi, kad ir kuģu kustība, var izraisīt turbulenci, uzduļķo piesārņojumu un tādā veidā var radīt piesārņojuma izplatīšanos ūdens vidē," skaidro Koliņš.
Latvijā kopumā ir vairāk nekā 3600 piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas
Valsts vides dienesta sniegtā informācija liecina, ka ostu teritorijās raksturīgākais piesārņojums ir ar naftas produktiem. Lai mazinātu apdraudējumu Baltijas jūrai, tiek veikti sanācijas darbi. Tie, piemēram, Ventspils ostu uzņēmumos tiek veikti jau no 20. gadsimta beigām.
Liepājas Karostas teritorija, sākot ar 20. gadsimta otro pusi, aptuveni 50 gadus bija PSRS militāro jūras spēku slēgta zona, kas darbojās Latvijas teritorijā, līdz to demobilizācijai 1994. gadā. Jau 1992. gadā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas jeb "Helcom" minēja Liepājas Karostu kā vienu no piesārņotākajām militārajām vietām Baltijas jūras reģionā, un piesārņojuma likvidēšana Karostas kanālā tika iekļauta "Helcom" Baltijas jūras rīcības plānā.
Vienlaikus Eiropas Savienība finansē pētījumus ar mērķi detalizēti izprast stāvokli un izstrādāt iespējamās metodes draudu novēršanai. Pastāv atsevišķi projekti, piemēram, "Helcom" – Helsinku komisijas jeb Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas ietvaros.
Latvijā kopumā ir vairāk nekā 3600 piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas, 1063 vietas atrodas Kurzemē.
Piesārņoto vietu pārvaldības procesu pilnveide ir svarīgs priekšnosacījums vides kvalitātes uzlabošanai piesārņotajās vietās un ap tām. Tādēļ, transformējot pirms 20 gadiem papīra formātā veidotu piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu, Valsts vides dienests sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru projekta ietvaros radījis jaunu piesārņotu vietu pārvaldības vietni.
Vietne lietotājiem pieejama no šī gada 1. maija. Digitalizēta informācija būs brīvi pieejama un noderīga visai Latvijas sabiedrībai – teritoriju īpašniekiem, to kaimiņiem, pašvaldībām, valsts iestādēm, kā arī teritoriju plānotājiem un attīstītājiem, izpētes un sanācijas darbu veicējiem.
