90% ugunsgrēku – cilvēku darbības rezultātā
Lai samazinātu iespējamo meža ugunsgrēku skaitu, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus; kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos; atstāt ugunskurus bez uzraudzības; dedzināt atkritumus; braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.
Kā skaidro Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis, pērn esot bijis "vidēji degošs gads", proti, kopumā reģistrēti un dzēsti 653 meža ugunsgrēki ar izdegušo platību 637 hektāri. Savukārt šogad reģistrēti jau 17 meža ugunsgrēki ar kopējo izdegušo platību 5,7 hektāri, kur meža zemes platība ir nepilni 2 (1,97) hektāri, tostarp jaunaudzes ap 1 (1,27) hektāru.
"Statistika rāda, ka principā ap 90% meža ugunsgrēku izceļas cilvēku darbības, bezdarbības vai arī diemžēl ļaunprātīgas rīcības rezultātā,
piemēram, kaimiņi varbūt savā starpā kaut ko nav sadalījuši, vai kādi citi iemesli," stāsta Jaunķiķis.
Tomēr pārsvarā iemesli ir atstāti ugunskuri neuzmanības, aizmāršības vai paviršības dēļ, izmesti izsmēķi, ejot vai caur automašīnas logu.
"Ir gadījumi, kad meža videi zaudējumu nav, bet ir gadījumi, kad zaudējumi ir lieli, un var iestāties gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan arī kriminālatbildība, un, protams, neviens nevar aprēķināt, cik šajos ugunsgrēkos aiziet dzīvās radības – rāpuļi, abinieki, kukaiņi," turpina VMD pārstāvis.
Dabas fonds: Klimata pārmaiņu ietekmē meža ugunsgrēku skaits varētu pieaugt
"Uguns ir dabiska parādība dabā," atzīst Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.
Viņš skaidro, ka daudzas ekosistēmas – meži, daļa pļavu, un arī vairākas dzīvnieku sugas – dabā ir atkarīgas no uguns klātbūtnes un ir tai arī pielāgojušies, jo uguns spēj dot gan dzīves telpu, gan barības bāzi, gan nodrošināt mikroklimatu. Taču ir svarīgi saprast, ka tas ir dabas process, nevis cilvēka radīts ugunsgrēks.
"Tā ir liela atšķirība – vai tie ir dabas procesi, proti, iesper zibens. Tas ir noticis tūkstošiem gadu – uguns klātbūtne ainavā, dabā. Un otrs ir, kad cilvēks, vienkārši esot dabā – vai tie ir meža darbi vai tā ir ogošana, sēņošana vai vienkārši atpūta, – rada šos ugunsgrēkus. Tātad – ļaunprātība, kas tad visbiežāk ir Eiropas gadījumā un arī Latvijā," teic Rozītis.
Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē visā pasaulē tuvākajos gados meža ugunsgrēku skaits varētu pieaugt, jo palielinās sausuma periodi un citi apstākļi, kas to varētu veicināt.
To apstiprinot arī pētījumi, kas rāda, ka
pēdējos gados meža ugunsnedrošā laikposms ir kļuvis ilgāks par 20%, jo agrāk iestājas pavasaris, vēlāk – rudens,
kas palielinot ne tikai meža ugunsgrēku iespējamību dabas procesu dēļ, bet arī cilvēku ietekmes dēļ.
"Ja mēs runājam par ugunsgrēku, skaidrs, ka tam var būt diezgan būtiska ietekme gan uz floru, gan uz faunu, un ja mēs velkam paralēles tādā makrolīmenī, tad, piemēram, pasaulē līdz ar Austrālijas vai Kanādas ugunsgrēkiem ir radīts, var teikt, miljoniem sugu bojāeja un arī atsevišķu populāciju ietekme. Latvijas gadījumā, protams, tam nebūs tik lielas postošas ietekmes, bet tāpat mēs varam to vērtēt negatīvi, jo tā degšana būs daudz nošķirtā, atšķirīgā vietā, kā tas būtu no dabas viedokļa," stāsta Rozītis.
Pienākumi arī meža īpašniekiem
Meža ugunsnedrošā laikposmā vairāki noteikumi jāievēro arī meža īpašniekiem, piemēram, ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas veikt ugunsgrēka vietas uzraudzību ir konkrētā meža īpašnieka pienākums.
AS "Latvijas valsts meži" meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks uzsver, ka šajā laika periodā meža īpašnieks ir atbildīgs par prevenciju savā īpašumā.
"Lielo mežu īpašniekiem Ministru kabineta noteikumi uzliek par pienākumu mežos ierīkot mineralizētās joslas, kuras sezonas laikā ir jānodrošina ugunsdrošā stāvoklī, lai izcēlies meža ugunsgrēks var apstāties pie konkrētās ierīkotās joslas.
Ja īpašumā ir kāda ūdens ņemšanas vieta, tad noteikti arī sakārtot piebraukšanu un nodrošināt to tādā stāvoklī, ka no konkrētās vietas var paņemt ūdeni.
Protams, arī sabiedrības informēšana – dažāda veida brīdinājuma zīmju izvietošana, lai tad jebkurš cilvēks, kurš redz konkrētās zīmes, konkrētos brīdinājumus, var atcerēties, ka ne tikai jāatpūšas mežā, bet arī ir jāievēro ugunsdrošības prasības," skaidro Leišavnieks.
Meža ugunsnedrošais laikposms ilgst aptuveni četrus piecus mēnešus. Tā garumu lielākoties ietekmē laikapstākļi – ja, tuvojoties rudenim, novēro, ka nokrišņu kļūst vairāk un attiecīgi arī lietaino dienu, tad meža ugunsnedrošo periodu izbeidz.
