Grozījumi Darba likumā, kas pašlaik tiek skatīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, saistīti ar darba devēju nepamatotu prasību zināt krievu valodu.
Lai gan, piemēram, veikala kasieriem daudzviet darba sludinājumos krievu valoda netiek prasīta, no "Narvesen" kasiera tiek gaidīts, lai pārdevējs spētu runāt klientu valodā, sludinājumā neprecizējot, kura tā būtu. Savukārt, lai veiktu biroja administratora pienākumus "Drogās," vēl pavisam nesen darba sludinājums vēstīja, ka nepieciešamas arī krievu valodas zināšanas.
Uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi uzaicinātie nenoliedz, ka problēma ar nepamatotu prasību zināt krievu valodu darba vidē pastāv joprojām. Par spīti tam, ka Darba likumā atrunāts, ka prasībai zināt svešvalodu jābūt pamatoti nepieciešamai darba pienākumu veikšanai.
Tiesībsarga birojā norādīja, ka problēma ir ar šīs likuma normas piemērošanu praksē, un to pašu uzsvēra arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve. "Mūsuprāt, ar ko būtu jāsāk – meklēt iemeslus, kāpēc tieši piemērošanā ir problēmas, pirms tālāk virzīties ar likuma grozījumiem," sacīja LTRK Politikas daļas eksperte Paula Šimkuse.
Tikmēr likuma grozījumu iniciatīvas autori – Nacionālās apvienības deputāti – uzsvēra, ka pašlaik darba devējs var atrast jebkādu pamatojumu prasībai pēc kādas svešvalodas, tāpēc likumam jāievieš skaidrība.
"Es domāju – mums tomēr ir jāiet uz konkrētību. Un jo konkrētāk likums pateiks, ko drīkst un ko nedrīkst, jo būs mazāk iespējas nelabvēlīgam darba devējam izpausties," sacīja Nacionālo apvienību pārstāvošais Artūrs Butāns.
Saeimas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja atrast kompromisu: "Ir kaut kādas vienošanās, kuru rezultātā būs vieglāk gan jauniešiem iekārtoties darbā, gan arī paši darba devēji nav zaudētāju lomā."
"Mēs esam uztaisījuši tādu kompromisa priekšlikumu, kuru mēs piedāvājam. Kādu preču, pakalpojumu, preču tirdzniecības un dažāda cita veida pakalpojumi, kas notiek Latvijas tirgū, darba devēji nedrīkst prasīt šīs svešvalodas prasības," sacīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
Saeimas komisija izlēma, ka
šie likuma grozījumi vēl jānoslīpē speciālistu darba grupai, lai izvairītos no kļūdām.
Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs cer, ka galīgajā lasījumā grozījumi Darba likumā varētu tikt pieņemti līdz Jāņiem.
