Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, VUGD secinājis, ka Rīgā un Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē biežāk nelaimes notika upēs, Latgalē – ezeros, savukārt Vidzemē nelaimes notikušas jūrā, upē un ezerā.
Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus ugunsdzēsēji glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši.
VUGD aicina ikvienu iedzīvotāju pārdomāt savas vasaras atpūtas ieceres un padarīt tās pēc iespējas drošākas. Uzsākot peldsezonu, jāatceras, ka tā iesākusies ar strauju laikapstākļu maiņu – vēl maija sākumā laiks bija vēss, bet šobrīd gaiss jau ir vasarīgi silts. Ugunsdzēsēji glābēji brīdina, ka ūdens temperatūra ūdenstilpju zemākos slāņos ir ļoti zema. Dodoties peldēt šādos apstākļos, jāievēro īpaša piesardzība – nedrīkst strauji ieiet vai lēkt ūdenī.
Izvērtējot negadījumu apstākļus, VUGD secinājis, ka nelaimes gadījumi vasarā notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – SUP dēļus, katamarānus, ūdens motociklus, laivas.
Biežākie nelaimes cēloņi – alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana – piemēram, peldvestes neizmantošana. Piemēram, pagājušā vasarā ugunsdzēsēji glābēji steidzās palīgā vairākiem cilvēkiem, kuru laivas bija apgāzušās un viņi paši nokļuvuši ūdenī.
Diemžēl nereti no pieteicējiem bija dzirdams, ka cilvēku kompānija atpūtusies pie ūdens, lietojusi alkoholiskos dzērienus un kāds no viņiem devies peldēties, bet nav iznācis krastā, skaidroja VUGD.
Izvērtējot izsaukumus uz glābšanas darbiem ūdenī, glābēji secinājuši, ka lielāko daļu no tiem varēja novērst, ja vien būtu ievēroti elementāri drošības pasākumi.
VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz 18 grādus pēc Celsija. Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās. Dienests aicina nepārvērtēt savus spēkus. Pat zināmās peldvietās, uzsākot peldsezonu, ir jāpārbauda gultne, izstaigājot to ar kājām, jo pa ziemu ūdenstilpes gultnē var būt sanesti koki, akmeņi u.c. priekšmeti, kas var radīt traumas.
VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku –
pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, viņš var iekrist ūdenī un var notikt nelaime. Glābēji atgādina, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt seklumā un tikai pieaugušo uzraudzībā.
VUGD mudina vecākus pārrunāt ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās, skatoties, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie. Ja pieaugušie būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tā ir pareizi, norāda dienestā.
Glābēji atzīmē arī, ka, nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem, pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, glābšanas vestei ir jābūt uzvilktai. Savukārt laivā glābšanas vestei obligāti ir jābūt uzvilktai bērniem līdz 12 gadu vecumam. Papildu drošībai arī pieaugušos aicinām izmantot glābšanas vestes.
Kā skaidro dienesta pārstāvji, viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis. Otrs iemesls – cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem. Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības problēmas, kuras rodas, sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī.
VUGD uzsver, ka alkohola lietošana un atpūta pie ūdens nav savienojamas lietas. Ja tomēr esat reibumā, neejiet peldēties, palieciet krastā.
"Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst, būdami alkohola reibumā! Atturiet savus draugus vai radus no došanās ūdenī, ja viņi ir alkohola reibumā!" aicina glābēji.
VUGD atgādina, ka gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst, nekavējoties izsauciet ugunsdzēsējus glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
"Nav pamata cerēt, ka noslīkušo skaits būtiski mazināsies"
Pērn ūdenstilpēs visa gada laikā noslīka 116 peldētāji.
Peldēšanas federācija un organizācija "Peldēt droši" jau ilgstoši norāda, ka galvenais iemesls ir peldētprasmes trūkums, bet peldēšanas apmācības skolās joprojām nav obligātas, un vienota programma skolām arvien nav izstrādāta. Peldēšanas Federācijas prezidents Aivars Platobovs vērtēja, ka nav pamata cerēt, ka noslīkušo statistika būtiski mainīsies.
"Tie dati, kas mums bija iepriekš no 2019. gada liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju saka, ka viņiem ir labas peldētprasmes un bērnu/jauniešu vidū viņas ir nedaudz lielākas, bet jāņem vērā, ka realitātē šis pašvērtējums pārsniedz reālās peldēšanas prasmes.
Skaidrs, ka, ja mēs valsts līmenī šo problēmu preventīvi nerisinām, tad ir ļoti naivi cerēt, ka kaut kas pats no sevis mainīsies.
Mēs arī ļoti paļaujamies uz Saeimas Sporta apakškomisijas solījumu sasaukt atkārtotu sēdi, kurā pārrunāt līdz šim paveikto un strādātu, lai jau nākamajā mācību gadā kaut pilotprojekta ietvaros šī peldētapmācība tiktu īstenota," norādīja Platbovs.
Oficiālajās peldvietās - ūdens labs
Veselības inspekcija informēja, ka visās 59 oficiālajās Latvijas peldvietās ūdens kvalitāte atbilst visām prasībām un tajās peldēties ir droši.
Speciālisti ūdens kvalitāti mēra pēc diviem rādītājiem, kuri ļauj noteikt ūdens iespējamo fekālo piesārņojumu un slimību izraisošo baktēriju un vīrusu klātbūtni. Turklāt, ņemot ūdens paraugus, speciālisti pievērš uzmanību ūdens krāsai, atkritumiem un naftas produktiem tajā, kā arī zilaļģu vairošanās procesam.
Kā pašiem vizuāli novērtēt ūdens kvalitāti?
Veselības Inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis stāstīja, ka "pirmkārt ir šis vizuālais novērtējums, bet diemžēl vizuāli nevarēs pateikt, vai tur ir baktērijas lielās koncentrācijas, jo tad jāveic analīzes. Taču, jāskatās ūdens krāsa, vai nav ar aci redzams piesārņojums. Ja kaut kādi mazgāšanas līdzekļi ielaisti tur, tad būs tādas ilgstoši noturīgas un nedabiskas putas, tāpat varavīkšņaina plēve, ja naftas produkti iekļuvuši ūdenī. Tāpat ir mazāka varbūtība, ka ūdenī ir nokļuvis kāds mikrobioloģiskais piesārņojums, ja tuvumā nav ieraugāmas kādas novadcaurules."
Veselības inspekcijas darbinieki ūdens kvalitāti pārbaudīs reizi mēnesī. Ja ūdens peldvietā neatbildīs prasībām, tad inspekcija noteiks ierobežojumus — ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Iedzīvotāji informācijai līdzi var sekot Veselības inspekcijas mājaslapas sadaļā "Peldvietu ūdens kvalitāte."
