Sports / Citi
"Rimi" Rīgas maratona pirmajā sacensību distancē Kristers Kudlis un Līga Velvere sestdien Rīgas ielās izcīnīja Latvijas čempiona titulu jūdzes skrējienā.
Latvijas ātrākie skrējēji un spēcīgi ārzemju gargabalnieki nedēļas nogalē "Rimi" Rīgas maratonā dažādās distancēs cer sasniegt labākos rezultātus, bet daudzi tūkstoši citu dalībnieku skries personisko mērķu sasniegšanai un vienotā svētku gaisotnē izbaudīs kustību prieku.
"Rimi" Rīgas maratonā nedēļas nogalē piedalīsies vairāk nekā 33 000 skrējēju, un liela nozīme dalībnieku skaita kāpumā ir pērn Latvijas galvaspilsētas ielās sarīkotajam pasaules čempionātam skriešanā, piektdien Latvijas Televīzijā pastāstīja pasākuma organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords.
Nedēļas nogalē "Rimi" Rīgas maratonā startēs pasaules līmeņa skrējēji, kas kāpuši uz goda pjedestāla prestižos maratonos daudzviet pasaulē. Sīvākā cīņa par vietu uz pjedestāla gaidāma pusmaratonā, kur īpaši spēcīgs dalībnieku sastāvs sacentīsies tajā pašā trasē, kur pērn oktobrī kronēja pasaules čempionus.
Biedrības "Sports ikvienam" pārstāvis Dāvis Siminaitis motivē un iedvesmo. Viņa komanda būs viena no lielākajām, kas "Rimi" Rīgas maratonā startēs iekļaujošajā maratonā. Arī pats viņš skries 21 kilometra distanci kopā ar gleznotāju Mareku Odumiņu.
Automašīnā 107 kilometri nešķiet nemaz tik daudz, bet šo distanci noskriet, turklāt naktī – tur jābūt pamatīgam raksturam. Tāpat izturībai, un tāda noteikti ir 72 gadus vecajam Viktoram Suborinam, kurš distanci Rīga–Valmiera skrēja jau 13. reizi. Viņš saka, ka skriešana palīdz sevi uzturēt jaunāku.
Latvijas sieviešu izlase pirmdien Portugālē uzvarēja pasaules komandu čempionātā 100 lauciņu dambretē, savukārt vīriešu izlase izcīnīja vicečempionu laurus, informēja Latvijas Dambretes federācija.
Vai vīnzinis var noskriet maratonu nestreipuļojot? Šādu joku ne reizi vien ir dzirdējis vīnzinis Jānis Volkinšteins, gatavojoties lielajam izaicinājumam – savam pirmajam maratonam. Bet, kā izrādās, vīnzinība un sports labi iet roku rokā.
Viena no Latvijas sportistēm Parīzes olimpiskajās spēlēs būs Agate Rašmane, kura kopš 2020. gada pastāvīgi dzīvo un saimnieko vecvecāku mājās Svētes upes krastā 10 kilometru no Jelgavas centra. Rašmanes pērn izcīnītā bronza pasaules čempionātā ir Latvijas šāvēju lielākais panākums kopš Afanasija Kuzmina ziedu laikiem pirms vairāk nekā 30 gadiem, un sportiste mērķtiecīgi gatavojas olimpiskajam startam.
Latvijas sportists Toms Īvāns aprīļa otrajā pusē Makao sasniedza 3. vietu Pasaules kausa izcīņā iekštelpu lidošanā vēja tunelī un palika nepārspēts Eiropas kausa sacensībās izvēles programmā. Īvāns otrdien sarunā ar Latvijas Televīziju atzina, ka iedvesmu gūst, vērojot lidojam putnus un lidmašīnas.
Ar Latvijas dambretista Gunta Valnera teicamu panākumu noslēdzies otrais šī gada Pasaules kausa posms "Flevoland Open", kurš norisinājās no 20. aprīļa līdz 27. aprīlim Nīderlandes pilsētā Kragenburgā. Latvijas lielmeistars izcīnīja 13 punktus no 18 iespējamiem un kļuva par šī turnīra uzvarētāju, vēsta Latvijas Dambretes federācijas valdes priekšsēdētājs Vladislavs Vesperis.
Kā rakstījis Mihails Tāls, tad cīnīties mačā ar pasaules čempionu ir katra šahista lolots sapnis. Rīdziniekiem, kam šobrīd ir 80 gadi un vairāk, spilgtā atmiņā ir Tāla triumfālā atgriešanās 1959. gadā ar lidmašīnu no Dienvidslāvijas, kur viņš uzvarēja kandidātu turnīru. Šajā turnīrā tika noteikts kandidāts mačam ar pasaules šaha čempionu Mihailu Botviņņiku. Tāls uzvarēja dažas dienas pirms savas 23. dzimšanas dienas, toreiz kļūstot par šaha vēsturē jaunāko šī turnīra uzvarētāju. Gadu vēlāk Tāls spēlēja maču par pasaules čempiona titulu Maskavā un pēc uzvaras atgriezās Rīgā ar vilcienu.
Luvras muzejā Parīzē rīkos vingrošanas, deju un jogas nodarbības, mudinot apmeklētājus iesaistīties vērienīgā kultūras un fizisku aktivitāšu saplūsmes programmā, kas Francijas galvaspilsētā iezīmē gatavošanos olimpiskajām spēlēm.
Krista Paula Lepere no februāra līdz maijam trenējas "Mans pirmais maratons" komandā, turklāt treniņi notiek olimpietes, garo distanču skrējējas un treneres Ilonas Marheles vadībā. Kristai šis ir īpašs izaicinājums, jo mērķis ir krietni augstāks nekā tikai noskriet pusmaratonu, bet gan pieveikt 21 kilometra distanci ātrāk, nekā to izdarīja viņas vīrs, aktieris Rihards Lepers.
Ikvienam interesentam aprīļa pirmajā pusē "Rimi" Rīgas maratona gaidās bija iespēja izmēģināt pirmo reizi uz Latvijā atgādātā pasaulē lielākā trenažiera skrejceliņa noturēt pasaules maratona rekordistu skriešanas tempu. Vīriešiem tas visilgāk izdevās triatlonistam Artūram Liepam, bet sievietēm līdere bija vieglatlēte Līga Velvere.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže, dodoties komandējumos, tagad vienmēr ņem līdzi skriešanas apavus un treniņtērpu, lai neizlaistu nevienu skriešanas treniņu. Viņa ir viena no programmas "Mans pirmais maratons" dalībniecēm un treneres Ilonas Marheles vadībā rūpīgi gatavojas startam Rīgas maratonā pusmaratona distancē.
Zirgu pasaulē ir tā – ķēve vai ērzelis var būt vairākkārtēji pasaules vai olimpiskie čempioni, bet lieliskie ciltsraksti vēl negarantē, ka kumeļš būs tikpat veiksmīgs sporta zirgs, kā viņa radītāji. Tieši tāpat mums, cilvēkiem, neatkarīgi no gēniem, ieguldītā laika vai finanšu līdzekļiem vien retais spēs pierādīt sevi sportā elites līmenī. Tāpēc pats svarīgākais ir vienmēr saglabāt veselīgu attieksmi un, protams, prieku par to, ko darām.
Maija otrajā pusē "Rimi" Rīgas maratona dažādās distancēs varētu startēt vairāk nekā 30 000 skrējēju, iezīmējot tautas sporta rekordu un pārliecinošu atgūšanos pēc kovida pandēmijas, ceturtdien Latvijas Radio pastāstīja pasākuma organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords.
Bērni sporta sacensībās nepieņemamu attieksmi pret tiesnešiem nereti pārņem no komandu treneriem, kam pietrūkst atbilstošu manieru. Tiesneši ir novērojuši, ka sava loma agresīvās attieksmes kurināšanā ir arī vecākiem, taču treneru morāls pienākums būtu jauno sportistu un pārmērīgi iekarsušo viņu atbalstītāju ielikšana pienācīgas uzvedības rāmjos.
Latvijā šovasar notiks uzreiz divi olimpiskās kvalifikācijas turnīri – basketbolisti dalīs ceļazīmes uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, bet hokejisti cīnīsies par vietu 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. No valsts budžeta abiem pasākumiem kopā atvēlēti vairāk nekā pieci miljoni eiro, bet summas lielākā daļa tiks basketbolam. Kādās izmaksu pozīcijās cik naudas tērēs, organizatori vēl atturas stāstīt.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
