Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Pēdējo 30 gadu laikā radītas septiņas jaunas saldā ķirša šķirnes, kas kļuvušas ne tikai saldākas, bet arī ziemcietīgākas. Latvijas dārzos tagad savu vietu iekaro arī aprikoze. Latvijas Dārzkopības institūtā 12. jūlijā notika vārda došanas svētki jaunākajām šķirnēm, nokristot tās mecenātu Borisa un Ināras Teterevu vārdos.
Kartupeļus visdažādākajos pagatavošanas veidos iecienījuši ne tikai latvieši, bet arī daudzviet citur pasaulē. Pie mums kartupeļi lielākoties ir nogatavojušies septembrī, kad daudzās sētās tiek rīkotas talkas – sabrauc radu saime, lai novāktu ražu. Kartupeļus ir viegli audzēt, var iegūt lielu ražu, kā arī ilgi tos uzglabāt. Par kartupeļu ievešanu Eiropā, audzēšanu kā krāšņumaugu un to krāsu dažādību stāsta kartupeļu selekcionāre, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ilze Skrabule.
Renču ģimenē ilgi, laimīgi un saticīgi dzīvoja divi kaķi un suns, taču, sunim un vienam no kaķiem dodoties uz labākiem medību laukiem, viens pats palika 15 gadus vecais runcis Maksis, kurš pārdzīvoja draugu aiziešanu. Tagad viņam pievienojies četrus mēnešus vecais kucēns Hūberts, kurš traucē Maksim vakaros skatīties ziņas un baudīt seniora mieru. Lai palīdzētu kucēnam iemācīties netramdīt runci, palīgā nāca dzīvnieku uzvedības eksperts, kurš Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" uzsvēra – nereti mīluļu saimnieki uzskata, ka var dzīvnieku attiecības atstāt pašplūsmā, taču tas ir maldīgs priekšstats.
Rozes tiek uzskatītas par visu ziedu karalienēm, kuru ziedēšanas kulmināciju Latvijā sasniedz jūlija sākumā, lai gan tās zied no vasaras sākuma līdz rudenim. Par rožu greznību Senajā Romā, to paglābšanos klosteru dārzos kristietības pirmsākumos un Latvijā radītajām parka rozēm stāsta Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste un rožu audzēšanas eksperte Ilma Nereta.
Šovasar karstuma dēļ īpaši jārūpējas par dārza laistīšanu. Ja nav iespējas darīt to katru vakaru un rītu, dārzu var kārtīgi salaistīt un tad mulčēt. Mulča kādu laiku uzturēs augsni mitru. Vienlaikus dārzs jāuzmana arī no kaitēkļiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Astilbes zied no jūnija līdz septembra sākumam, atgādinot gaisīgus pasteļtoņu pūku mākoņus. Par šo ziedu nosaukumiem tautas valodā, par nonākšanu Latvijā un Salaspilī apskatāmo kolekciju stāsta Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Marija Semerova.
Uzsākot jaunas mājas būvniecību, būtiskākais ir atbilstoša zemes gabala iegāde, kuras laikā noteikti jākonsultējas ar speciālistiem. Māju pārbūvējot, svarīgi rēķināties ar to, kas paveikts līdz šim. Ja ēkai padomju laikos veiktās piebūves nav nodotas ekspluatācijā, to izdarīt nav sarežģīti, grūtāk ir ar jaunākām pārbūvēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja arhitektes Agate Eniņa un Gunta Ābele.
Par to, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos var izaudzēt un novākt valriekstus, ir pārliecinājies ne viens vien. Tomēr lielu valriekstu komercdārzu Latvijā nav. Lielākais tapis Kuldīgas novada Rendas pagastā. Pašlaik tur tiek testētas dažādas šķirnes, lai izvērtētu, kuras Latvijai būtu vispiemērotākās. Dārza saimnieks cer, ka tā attīstīsies par stabilu lauksaimniecības nozari un valrieksti kļūs par Latvijas nacionālo produktu.
Jau kopš aprīļa Latvijā pastiprinās sausums, kas vissmagāk skāris valsts rietumu un centrālo daļu. Šī gada maijs Latvijā kļuvis par sausāko novērojumu vēsturē, turklāt jūnija pirmā dekāde bijusi divus grādus vēsāka nekā ierasts – pārspēti pieci aukstuma rekordi. Dārzeņu un augļu tirgotāji stāsta, ka ražu ietekmējis kā sausums, tā arī salnas, savukārt stādaudzētavas saimniece Antra Batraka uzsvēra, ka augi, kas pārdzīvojuši salu, nu varētu saskarties ar cita veida problēmām, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".