Dzīve & Stils / Pilsētvide
Smaržīgas rozes, skarbā saulesactiņa, miķelīši, dālijas – šie ir tikai daži no augiem, kas ziedēs vēsturiskajā dārzā Kuldīgas vecpilsētā. To veido pie 19. gadsimta vidū celtas ēkas, kur šobrīd atrodas restaurācijas centrs. Ieceres īstenotāji no biedrības "Kultūras projektu koordinācijas centrs" vēlas atdzīvināt vēsturisko dārzu tradīciju vecpilsētā.
Ziepniekkalna iedzīvotāji, kuri dzīvo blakus sabiedriskā transporta galapunktam Līvciema ielā, pauduši neapmierinātību ar troksni un gaisa piesārņojumu, ko rada trolejbusi un autobusi, neievērojot uz ielas uzstādīto ceļa zīmi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas laika zobs nav saudzējis, un lielu daļu akūti vajag renovēt. Lai iedzīvotājus par šādu soli pārliecinātu, nepieciešams parādīt, kādā stāvoklī ir viņu ēka un ko viņi varētu iegūt ar renovāciju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētāja Dace Vārna.
Daugavpilī jau vismaz 30 gadus tiek kalti plāni, kā saglabāt pilsētā esošo mitrāju, nekaitējot videi un padarot to vizuāli pievilcīgu cilvēka acij. Pēc pusotra mēneša tie vainagosies ar jauna objekta – purva izziņas takas un purva parka atklāšanu.
Liepājā par vairāk nekā 60 000 eiro pirms trīs gadiem izbūvēta betonēta izeja uz jūru un uzstādīti pīti kārklu žogi, lai no smiltīm aizsargātu ceļu, pa kuru bieži brauc operatīvie transportlīdzekļi. Tagad žogi vietām ir sabrukuši, un iedzīvotāji novērojuši, ka smiltis tik un tā aizputina ceļu. Atbildīgais dienests – Liepājas Komunālā pārvalde – gan uzskata, ka savu funkciju tie joprojām pilda, un pinumus atjaunot negrasās.
Tuvojoties Eiropas mobilitātes nedēļai, kad daļa pilsētu ielu uz laiku tiek atdotas tikai velobraucēju un gājēju pārziņā, autovadītāji Liepājā sākuši bažīties, ka pilsētas centrā šāda koncepcija tiks saglabāta arī ikdienā. Pašvaldība gan sola, ka automašīnām centrā pārvietošanās pēc remonta kļūšot ērtāka nekā iepriekš.
Rīgas pašvaldība izveidojusi pirmās 10 mikromobilitātes rīku novietošanas stāvvietas, kur turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varēs novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus, informēja pašvaldībā.
Zaļā mobilitāte ir viens no veidiem, kā padarīt cilvēku pārvietošanos videi draudzīgāku, taču pastāv atšķirīgi risinājumi. Piemēram, Londonā, atšķirībā no Parīzes, pagaidām negrasās atteikties no elektriskajiem skrejriteņiem, un arī pieeja velo infrastruktūrai ir dažāda.
Bikstu ielas iedzīvotāji Rīgā nokaitināti par nesakārtoto ceļu uz dzelzceļa staciju "Turība". Pasažieriem, kuri ikdienā izmanto vilcienu, jāsaskaras ar pamatīgu neērtību – milzu peļķi, turklāt situācija nav atrisināta vairāk nekā 3 gadu garumā, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Rīgas domes Satiksmes departamentā tikmēr norādīja, ka tuvāko 5 gadu laikā remonts šajā ielā nav plānots.
SIA "Rīgas satiksme" nodrošinātais 1. trolejbusa maršruts Ģertrūdes ielu remontdarbu dēļ slēgts pirms diviem gadiem – 2021. gada 16. augustā. Nu tas teju vai dzen izmisumā vietējos, jo kājām iznākot mērot 2 līdz 3 kilometrus, kas, īpaši cilvēkiem gados un arī mazākajiem skolēniem, nav nedz vienkārši, nedz arī droši, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Tikmēr Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentā sola 1. trolejbusa maršrutu šoruden atjaunot.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
