Sabiedrībā izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, uzbango diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēku stāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība reaģē uz upura–varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Turpinot rakstu sēriju par vardarbības pārtraukšanu hierarhiskās attiecībās, LSM.lv uz sarunu aicināja Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) prezidenti, Latvijas Universitātes docētāju, ārsti psihoterapeiti Guntu Andžāni.
Dzīve & stils / Veselība
Ir sinestēzijas veidi, ko ierosina smaržas, kustība vai mūzikas skaņas un kā paralēli aktivizējošas maņas ir tauste, krāsa vai garša. Runājot par mūzikas izraisītu sinestēziju, var teikt, ka dažādi sinestēti to uztver citādi. Kādam mūzikas skaņas izraisa krāsu uztveri, kur katrai notij ir sava krāsa. Citos gadījumos sinestēts, dzirdot vijoles skaņu, redz fotismu, kas atspoguļojas kā dzeltena līnija.
Vai zini, cik daudz ir sinestēzijas veidu? Šobrīd to laikam neviens precīzi nevar pateikt, taču pētījumos tiek norādīti vairāk nekā 50 veidi. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka sinestēzija pašreiz pieņemtajā definējumā ir papildu maņu aktivizēšanās pie noteiktiem stimuliem jeb sinestēzijas ierosinātājiem.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām regulāri vajadzētu atvēlēt laiku spēka treniņiem, bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus, viss jādara saprātīgā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
Tiesa, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu, kuriem "jānes mājās mamuts" un jānodrošina ģimene, mūsdienās tā vairs nav gluži realitāte – mūslaikos vīrieši beidzot var runāt par to, kas ar viņiem notiek, un ņemt nost maskas. Līdz ar to arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību un jāmeklē iespējas runāt un lūgt palīdzību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Cilvēki arvien turpina ticēt ātrām diētām un solījumiem par brīnumlīdzekļiem, kas ļaus notievēt, tā vietā, lai pieņemtu, ka mazkustīgums un pārāk liels patērēto kaloriju daudzums ir paša vaina. Liekais svars rodas, ja ir par maz kustību, par maz miega un par daudz uzņemto kaloriju, bet daudz vieglāk ir meklēt vainīgo ārpusē – vainot ogļhidrātus, taukus, insulīnu vai pat nepareizu ēšanas laiku, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" sacīja uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanas atļauju Latvijā, obligāti ir jādodas uz plaušu rentgenu. Veselības ministrija skaidro, ka prasības mērķis ir pasargāt Latvijas sabiedrību no bīstamo slimību izplatīšanas un uzturēšanās atļauju var atteikt, piemēram, tuberkulozes slimniekiem. Taču pērn no vairāk nekā 26 000 pieteikumiem neviens nav noraidīts veselības problēmu dēļ, ziņoja LTV raidījums "4. studija".
Latvijā pēdējā laikā reģistrēts ievērojami vairāk saslimšanas gadījumu ar A hepatītu, nekā ierasts ziemas sezonā – lielākā daļa sasirgušo inficējušies ārzemēs, bet ir arī vietējs inficēšanās gadījums, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Kas ir A hepatīts, un kā mēs varam sevi no šīs slimības pasargāt?
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu – "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Līdz marta sākumam Latvijā norisinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, un problēmas ar sirdi ir pamats arī citu slimību tālākai attīstībai. Tāpēc svarīgi laikus parūpēties par savu veselību, apmeklējot ģimenes ārstu un pārdomājot dzīvesveidu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Legionellas atrodas visur – sniegā, upēs, ezeros un ūdens apgādes sistēmās, bet, lai cilvēks saslimtu ar tā dēvēto leģionāru slimību, tām ir jānonāk plaušās. Tas nozīmē, ka varam izdzert litru ūdens ar legionellām, bet nesaslimsim, toties varam saslimt, pēc ilgas prombūtnes uzreiz ejot dušā, jo tad gaisā nonāk sīki ūdens pilieni, ar kuriem kopā varam ieelpot legionellas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobioloģe, zinātniskā institūta "BIOR" vadītāja Olga Valciņa.
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu: "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Ar gadījumu savā ārsta praksē, kas atklājis, pie kā var novest šķaudīšana ar aizspiestu degunu un aizvērtu muti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorants Rašads Misirovs guvis lielu starptautisko mediju uzmanību. Virkne starptautisko mediju izrādījuši interesi par jaunā ārsta aprakstīto saistību starp šķaudīšanu un kakla traumu, un šis gadījums ir viens no lasītākajiem rakstiem žurnālā "British Medical Journal Case Reports". Kas īsti ir jaunā RSU zinātnieka atklājums, un vai šķaudīšana tiešām var novest līdz nopietnai traumai?