Ziņas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) regulāri publicē politisko partiju un apvienību deklarētos izdevumus, kurus tās plāno tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Šobrīd tēriņu saraksta augšgalā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei!", kam seko "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Tikai piektajā vietā ir lielākā valsts finansējuma saņēmēja "Jaunā Vienotība" (JV).
Jūnijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurām iesniegti 16 kandidātu saraksti. Ja EP vēlēšanas notiktu maijā, tad deviņus deputātu mandātus dalītu astoņas partijas, liecina SKDS aptaujas rezultāti. Līderpozīcijā ar reitinga kāpumu pret iepriekšējo aptauju ir Nacionālā apvienība, bet otrajā vietā "Jaunā Vienotība", kurai atbalsta kritums.
Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) tieši vēlētā institūcija, kas pieņem tiesību aktus, kuri ietekmē ikviena ES iedzīvotāja dzīvi un skar vairuma cilvēku prioritātes. 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām tuvojoties, portāls LSM.lv sāk rakstu sēriju "Kas man no tā?", kurā skaidros, kā Eiropas Parlaments pieņem lēmumus un kā lēmumi dažādās jomās ietekmē iedzīvotāju ikdienu.
Valsts valodas centrs (VVC) 13. maijā publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas ieceri noturēt Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Publisku spiedienu atcelt priekšvēlēšanu debates mazākumtautību multimediju platformā Rus.LSM.lv savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsuši vairāki politiķi. Latvijas Televīzija uzskata šīs aktivitātes par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt ne tikai redakcionālos lēmumus, bet arī mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam, publiskajā paziņojumā norādīja LTV.
Sagaidot Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, Latvijas Televīzijā un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv gaidāma plaša programma – aktuālo norišu atspoguļojums, diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem, padziļināta programmu un partiju piedāvājumu analīze, kā arī interaktīvi rīki, kas vēlētājiem ļaus izvērtēt piedāvājumu un noteikt sev piemērotāko.
Vai nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā varētu tikt atcelts Zaļais kurss? Šo jautājumu pirms jūnijā gaidāmajām vēlēšanām uzdod daudzi. Klimata aktīvisti brīdina, ka eiroskeptiķu un galēji labējo politiķu nākšana pie varas varētu apdraudēt līdzšinējo sasniegumus. Savukārt sociālisti un "zaļie" pārmet lielākajām politiskajam spēkam – Eiropas Tautas partijai – tuvināšanos galēji labējiem un viņu politikas atdarināšanu. Turpretī Tautas partija uzstāj, ka viņi tikai meklē reālistiskas atbildes uz vēlētāju bažām.