Raksti
"Kas attiecas tieši uz komunikāciju ar ministrijām, ar dažādu resoru institūcijām, tur aktīva darbība notiek. Bet tā sabiedrība, tas informācijas vakuums, kas šobrīd pastāv, ir mūsu lielākais traucēklis tādai ļoti sekmīgai aizsardzībai no pirmās dienas," trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā, kas bija veltīta drošības apdraudējumiem un sabiedrības informētībai, uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par kukuļošanu saistībā ar zemju privatizāciju pie lidostas "Rīga" līdzās bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājam Jānim Vaivodam otrā persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, ir uzņēmējs, kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins – to raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apstiprināja divi nesaistīti avoti. KNAB šo informāciju "nevar ne apstiprināt, ne noliegt", bet lietuviešu investori, kuri pirka šos īpašumus, apliecina – ar Tomiļina firmu viņiem ir līgums tieši saistībā ar zemi pie lidostas.
Pēc ģenerālprokurora prasības Rīgas dome šonedēļ nolēma atcelt 22 starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā esošu zemes gabalu privatizāciju. Taču arvien nav skaidrs, kā tieši teju 40 hektārus lielā platība tiks izmantota lidostas tālākai attīstībai un kā risināt attiecības ar lietuviešu investoriem, kuriem piederošā kompānija šo zemi bija iegādājusies. Tāpat vēl tiks vērtēta amatpersonu atbildība par zaudējumiem, ko galvaspilsētas pašvaldībai radīs notikušais.
Tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā nonākusi zeme pie lidostas, ko pirms pāris gadiem Rīgas pašvaldība par 5,7 miljoniem eiro pārdeva Lietuvas investoram piederošam uzņēmumam. Šonedēļ Rīgas dome pulcējās uz sēdi, nolemjot atjaunot pašvaldības īpašuma tiesības uz šiem kopumā 22 zemesgabaliem, kas atrodas līdzās starptautiskajai lidostai "Rīga". Par privatizācijas atcelšanu rātē lēma pēc Ģenerālprokuratūras prasības. Prokurors Armīns Reinis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien, 6.martā, sacīja, ka pārbaudes par amatpersonu atbildību šajā lietā vēl notiek.
Valdību veidojošo partiju koalīcija nolēmusi, ka par pašvaldību lietām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Finanšu grūtībās nonākusī pilsēta, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs amatu jau zaudējis, noteiktajā termiņā nepieņēma bezdeficīta budžetu. 28. februāra raidījumā "Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?" tā dalībnieki diskutēja par finansiālo grūtību iemesliem, piemēram, Rēzeknē sāktajiem vērienīgajiem būvniecības projektiem, un ceļiem, kādus iet, kad dome būs atlaista.
"Mans personīgais viedoklis ir, ka Rēzeknes dome savu spēju strādāt ir izsmēlusi un ir atlaižama," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vides un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka viņas vadītā ministrija šobrīd strādā pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Darbu plānots pabeigt pusotras līdz divu nedēļu laikā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs diskusijā uzsvēra, ka pēc 21. februāra, kad dome nespēja pieņemt 2024. gada budžetu, sarunu un kompromisu iespējas ir izsmeltas.
Pirms gada Ukrainas parlaments Latvijas Saeimai un valdībai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes importa aizliegšanu. Tomēr drīza rezultāta nebija. Kamēr dabasgāzes importu aizliedza aizpērn, citus energoresursus – propānu, butānu un dažādus to un citu ogļūdeņražu maisījumus – no Krievijas 2023. gadā Latvijā ieveda 136 miljonu eiro vērtībā: to importa vērtība par desmitiem miljonu pārsniedz daudz apspriesto graudaugu produktu importa vērtību. Nepilna trešdaļa no šī apjoma laista apgrozībā Latvijā, tostarp valsts un pašvaldību iepirkumos, pārējais eksportēts – lai gan, līdzīgi kā ar dabasgāzi, Krievijas ogļūdeņražus jeb naftas gāzes var aizstāt ar Rietumu izcelsmes precēm.
Šonedēļ aprit divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Ir zudušas cerības uz ātru Ukrainas uzvaru, jo Ukrainai joprojām nepietiek ieroču un atbalsta cīņai. Abas valstis – gan agresors, gan Ukraina – pārgājušas aizsardzības pozīcijās. Tikmēr daudzi uzņēmēji cīnās ar savu morālo kompasu, vieni uzreiz pēc kara sākuma pārrāvuši biznesa saiknes ar Krieviju, bet citi dzīvo pēc principa "Kas nav aizliegts, tas ir atļauts". Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
Iedzīvotāji politiķu paveikto Latvijas ārējās un iekšējās drošības stiprināšanā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī novērtē vidēji ar atzīmi 4,46, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti. Politiķi atzīst, ka tas ir knapi ieskaitīts, taču sabiedrības pārstāvji 21. februāra diskusijā atzina, ka politiķu veikumam desmit ballu skalā liktu vēl mazāku vai līdzīgu atzīmi.
Divus gadus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī katrs trešais jeb 34,3% tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujāto Latvijas iedzīvotāju drīzāk atbalstītu karadarbības pārtraukšanu, pat ja Ukrainai tās vārdā jāpiekrīt kompromisiem. To rāda pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti.