Raksti
Pēc plašu rezonansi guvušās astoņu Saeimas deputātu vizītes Ķīnā "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā divi no vizītes dalībniekiem – deputāti Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksandrs Kiršteins (tobrīd – NA) kaismīgi aizstāvēja ciešāku ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Tikmēr ārpolitikas nianšu lietpratēji uzsvēra, cik svarīgi ir apzināties riskus, kas saistīti ar šādu sadarbību. Uzņēmēju delegācijas vadītājs akcentēja, ka Ķīna ir tikai viens no vairākiem tirgiem, kuros Latvijas uzņēmēji vēlētos plašāku ekspansiju.
"Protams, tur ir vajadzīgi Darba likuma grozījumi. Tie grozījumi vienmēr iet ļoti sarežģītu ceļu," šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?", skaidrojot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauto ieceri mazināt skaidras naudas apriti, likumā nosakot, ka darba algas samaksa nodarbinātajiem pamatā notiek bezskaidrā naudā, uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta datiem – gada laikā iedzīvotāji bankomātos iemaksā skaidru naudu 2,4 miljardu eiro apmērā.
Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītājs, opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija Pirmajā vietā (LPV)), kura viesošanās Ķīnā kopā ar vairākiem citiem deputātiem no šīs pašas parlamentāriešu grupas solījis izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, apgalvo, ka pirms došanās uz Ķīnu vairāki Saeimas prezidija locekļi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) viņam mutiski solījuši deputātu komandējumu uz Ķīnu apstiprināt.
Ilgi tapušais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību šobrīd nepiedāvā konkrētus risinājumus nedz zāļu cenu mazināšanai, nedz konkurences veicināšanai medikamentu tirgū, kura apjomi gadu no gada pieaug, izriet no "Kas notiek Latvijā?" šonedēļ izskanējušajām atziņām. Veselības ministrijas pārstāvis gan solīja, ka sekos vēl diskusijas ar nozari, kuru gaitā tikšot piedāvāti jau tveramāki risinājumi gan cenu samazināšanai, gan farmaceitiskās aprūpes kvalitātes uzlabošanai.
Atbilstoši Zāļu valsts aģentūras datiem – vairāk nekā 80% no zāļu tirgus apgrozījuma veido aptieku tīklos ietilpstošo aptieku apgrozījums. Turklāt Latvijā ir atļauta tā dēvētā vertikālā integrācija, kad vienai uzņēmumu grupai var piederēt gan zāļu ražotnes, gan vairumtirgotavas, gan aptiekas. Šonedēļ izskatītajā ziņojumā "Par zāļu finansiālo pieejamību" minēts, ka šāda vertikālā integrācija var radīt gan spiedienu uz zāļu cenām, gan risku farmaceitu profesionālajai neatkarībai, taču nekādus risinājumus šai problēmai Veselības ministrija nav piedāvājusi.
Informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību, kuru sagatavoja Veselības ministrija (VM) un ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") un šonedēļ apstiprināja valdība, solīts īsā termiņā sasniegt zīmīgus mērķus, viens no tiem – par 15 līdz 20% zemākas zāļu cenas pacientiem. 17. janvāra raidījumā "Kas notiek ar Veselības ministrijas plāniem par zāļu cenu samazināšanu?" Veselības minstrijas pārstāvis un nozares organizācijas apliecināja, ka reāla plāna šāda solījuma izpildei nav.
Piektdienas pēcpusdienā kļuva zināms, ka finanšu ministrs apstiprināšanai ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā nolēmis virzīt pašreizējo Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju Baibu Šmitu-Roķi. Apstiprināšanas gadījumā viņai būs jāvada iestāde, kas ir nopietnu pārmaiņu priekšā – jau tuvākajā laikā valdībā plānots lemt par Nodokļu un muitas policijas nodalīšanu no Valsts ieņēmumu dienesta. Par VID tagadni un nākotni šonedēļ diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.
Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā sasniedz 2 līdz 2,7 miljardus eiro, no kā lielāko daļu veido tā dēvētās aplokšņu algas, norādot uz ambīciju un koordinācijas trūkumu ēnu ekonomikas izskaušanā, trešdien diskusijā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks, profesors Arnis Sauka. Ieva Jaunzeme, kam pēc mēneša beigsies pilnvaras ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā, atbildot uz kritiku, sacīja – kamēr uzņēmēji vēlēsies maksāt aplokšņu algas, VID tās izskaust nespēs.
33% respondentu, kurus aizvadītā gada decembrī pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas aptaujāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, atzīst, ka septembra vidū apstiprinātā Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība savas darbības pirmajos trīs mēnešos strādājusi sliktāk, nekā gaidīts. Tikmēr teju 42% aptaujāto atzina, ka Evikas Siliņas valdība, kas tika izveidota pēc ilggadējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atkāpšanās, strādājusi "apmēram tā, kā biju gaidījis/usi".
Nedaudz vairāk nekā gadu pēc tam, kad darbu sāka 14. Saeima, 40,7% vēlētāju ir vairāk vīlušies, nekā izjūt gandarījumu par savu izvēli parlamenta vēlēšanās, liecina aptauja, kuru šā gada decembra sākumā pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.