Raksti
Līdztekus skolēnu skaitam klašu grupās kritērijam skolu tīkla plānošanā jābūt arī skolu sasniedzamībai – 1.–6. klašu grupā ceļam uz skolu vienā virzienā nevajadzētu būt ilgākam par 40 minūtēm, savukārt skolas attālumam no skolēna dzīvesvietas nevajadzētu pārsniegt 25 kilometrus, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie kritēriji. Tomēr konkrēta plāna, kā šos kritērijus sasniegt, nav – tam "nepieciešams dialogs ar Satiksmes ministriju par finansējuma plānošanu ceļu infrastruktūras pilnveidei un autotransporta iegādes atbalstam pašvaldībām".
Jaunais izglītības finansēšanas modelis izskatīšanai valdībā tiks iesniegts līdz šā gada beigām, šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?" solīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), gan atzīstot, ka šajā modelī vēl nebūs rodamas atbildes uz visiem jautājumiem, toskait – par to, kur valsts atradīs vismaz 300 miljonus eiro, kas būtu nepieciešami jaunas skolu infrastruktūras būvniecībai vietās, kur skolēnu skaits pieaug. Izglītības jomas lietpratēji šonedēļ apstiprinātos skolu tīkla optimizācijas kritērijus diskusijā vērtēja gan ar optimismu, gan ar zināmu piesardzību, norādot uz daudzām neskaidrībām.
Viens no kritērijiem skolu tīkla optimizācijā ir kvantitatīvais kritērijs jeb skolēnu skaits dažādās klašu grupās skolā. Tas teikts Izglītības un zinātnes ministrijā minstres Andas Čakšas vadībā sagatavotais un šonedēļ Ministru kabinetā apstprinātais informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā". 22.novembra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā par jauno skolu tīkla reformu izcēlās diskusija, kur izglītības kvalitāte ir labāka – lielajās vai mazajās klasēs.
Kamēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbības nodrošinājums jau ilgstoši saistās ar finanšu trūkumu, līdzās citiem iepirkumiem notiek arī jaunu vieglo auto iepirkums, tostarp dienesta centrālajam aparātam un struktūrvienību vadītājiem – 30 labākā aprīkojuma hibrīda apvidus auto. Iepirkuma specifikācija izveidota tā, ka vairāki lieli auto dīleri atteikušies piedalīties un ir tikai viens potenciālais piegādātājs ar cenu virs 1,5 miljoniem eiro.
Labklājības ministrijas virzīto likumprojektu par tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, kur pagaidām ir sākts ar abu pušu – atbalstītāju un pretinieku - uzklausīšanu. Eiropas Padomes konvenciju "Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" Latvija parakstīja jau 2016. gadā, taču līdz šim Saeimā nav bijis vairākuma tās ratifikācijai.
Eiropas Padomes Konvencijas "Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā pilnībā atbalsta 22%, bet nemaz neatbalsta 22,5% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijas?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Satiksmes nozarē samilzušu problēmu ir pārpārēm – pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjoms krītas, autoceļu uzturēšanai līdzekļu nepietiek, sakaru infrastruktūras izbūves tempi buksē, "RailBaltica" projekta patiesās izmaksas nav zināmas. Pirms diviem mēnešiem par satiksmes ministru kļuvušais Kaspars Briškens ("Progresīvie") izeju cer atrast pārvaldības modeļa un metodoloģiju maiņā, taču viņa priekštecis Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) brīdina, ka ar to būs par maz.
Nepilna mēneša laikā Saeimas deputāti ne tikai būtiski mainījuši koncepciju par to, kā varētu notikt hipotekāro kredītu likmju samazināšana, bet arīdzan iecerējuši likumā noteikt detalizētākus kritērijus kredītņēmējiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs raidījumā "Kas notiek Latvijā?" lēsa, ka tādējādi no potenciāli atbalstāmo kredītņēmēju loka varētu būt izslēgti aptuveni 50 tūkstoši hipotekāro kredītu ņēmēju.
Tranzīts un ostas, dzelzceļš un aviācija, autoceļu stāvoklis un ceļu satiksmes drošība, sakaru politika – tik plašs ir Satiksmes ministrijas pārziņā esošo nozaru loks. "Kas notiek Latvijā?" diskusiju cikla "Kas jādara Evikas Siliņas valdībai?" noslēdzošajā radījumā par šajās nozarēs darāmajiem darbiem īstermiņā un ilgākā laika posmā.
Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") kļūstot par premjeri, Veselības ministrijas politiskā vadība palikusi "Jaunās Vienotības" rokās. Par ministru kļuvis ārsts un politiķis Hosams Abu Meri, kuram nu jārisina pacientu rindu jautājums un nozares finansējuma trūkums un personāla iztrūkums.