Raksti
Iespējamas tiesvedības, negatīva ietekme uz finanšu pakalpojumu pieejamību nākotnē un vairākos simtos miljonu mērāmi zaudējumi valsts budžetam – uz šādiem riskiem norādīts Saeimas konceptuālu atbalstu guvušo Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu anotācijā. Kredītņēmēju atbalstam paredzētais likumprojekts, ko izstrādājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija 11. oktobra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" temats.
Pēc ilgiem laikiem Kultūras ministrijā Nacionālo apvienību nomainījuši koalīcijas jaunpienācēji "Progresīvie". Ministra portfelis uzticēts bijušajai Rīgas domniecei un Kino muzeja vadītajai Agnesei Loginai, kura savu akcentu sola likt uz laikmetīgumu.
No nākamā gada 1. janvāra spēku zaudēs likuma norma, kas noteic, ka lielai daļai augļu, ogu un dārzeņu tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme 5% apmērā. Lauksaimnieki un pārtikas tirgotāji aicina politiķus lemt par samazinātā nodokļa saglabāšanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā no 1. janvāra sagaidāms augļu un dārzeņu cenu pieaugums.
"Partiju nostāja ļoti mainās no tā, kurā pusē viņi tur Saeimā dalās," tā, vērtējot nesen izveidotās valdības nostāju attiecībā uz samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes turpmāku piemērošanu augļiem un dārzeņiem, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" secināja kooperatīvās sabiedrības "Baltijas dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs.
Nule kā izveidotā valdība 26. septembrī vienojās par 783,5 miljonu eiro sadalīšanu nākamā gada budžeta prioritātēm. Līdztekus 275 miljonu eiro papildu piešķīrumam veselības nozarei un nepilnu 120 miljonu eiro papildu piešķīrumam izglītībai ministri nolēmuši piešķirt, piemēram, arī 700 tūkstošus eiro Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanai. 27. septembra "Kas notiek Latvijā?" trīs koalīcijā esošos politiskos spēkus pārstāvošie ministri aizstāvēja Evikas Siliņas valdības "pirmos soļus" darbā pie 2024. gada valsts budžeta.
Saeima ceturtdien, 28. septembrī, pēc garām debatēm apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju. Tā paredz arī to, ka no 2026. gada sabiedriskajos medijos nebūs satura krievu valodā. Vietējais saturs krievu valodā turpinās pastāvēt komercmedijos; sabiedriskajos medijos tam būs jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
Saeimā ievēlēta valsts otra augstākā amatpersona, kas jau pirms vēlēšanām izvērsās par īstu trilleri. Zaļo un Zemnieku savienības virzītais pirmais kandidāts Gunārs Kūtris nespēja iegūt tikai pagājušajā nedēļā izveidotās koalīcijas partneru - "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" balsis. Ievēlētā spīkere Mieriņa arī paudusi līdzīgu viedokli par Lembergu, ko pārmeta Kūtrim. Uz galda ir arī jaunās valdības deklarācija un darbi, kuri jāzdara līdz gada beigām.
"Euribor" likmes pieauguma dēļ arvien vairāk kredītņēmēju izjūt maksājumu grūtības – šā gada augustā bankās ar lūgumu pārskatīt līguma nosacījumus jau vērsušies vairāk nekā 1000 klientu. Attiecībā uz banku pretimnākšanu klientu pieredze ir krasi atšķirīga, liecina kredītņēmēju e-pastos raidījumam "Kas notiek Latvijā?" izklāstītie stāsti. Latvijas Banka mudina komercbankas būt sociāli atbildīgākām, tikmēr baņķieri uzstāj, ka katrs gadījums jārisina individuāli, tostarp – izvēloties citus risinājumus, nevis bankas pievienoto likmju samazināšanu.
"Es ļoti ceru, ka tā ir bijusi tāda pirmsvēlēšanu retorika," tā, komentējot trešdien Saeimas priekšsēdētāja amatā ievēlētās Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) pirms gada izteiktās uzslavas ilggadējam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, "Kas notiek Latvijā?" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.
"Mēs ceram, ka tuvākajās dienās Siliņas kundze šādu rīkojumu izdos," otrdien, 19. septembrī, atbildot uz jautājumu par to, vai valsts līmenī tiek domāts par risinājumiem, kas atvieglotu kredītņēmēju iespējas pārkreditēties citā bankā, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.