Kultūra / Dizains un athitektūra
Pasaulslavenās irākiešu izcelsmes britu arhitektes Zahas Hadidas birojs "Zaha Hadid Architects" varētu ienākt Latvijā. Tas tapis zināms, kad šonedēļ atklāja uzvarētāju Rīgas Eksporta ostas pasažieru termināļa metu konkursā. "Riga Ropax Terminal" paredzēts celt nevis Rīgas pasažieru ostā, bet Rīgas Eksporta ostas dienvidu daļā, precizēja arhitekts Uldis Lukševics.
Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2023" atzīta monēta "Zvaigžņu putekļi", kas veltīta izcilajam latviešu kultūras darbiniekam Imantam Ziedonim. Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 19. marta līdz 4. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2023. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šajā gadā aptaujā saņemts vairāk nekā 31 000 balsu, un "Zvaigžņu putekļi" ieguva vairāk nekā 6700 balsu, informēja Latvijas Bankas preses dienests.
Līdz vasaras beigām Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā aplūkojama izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs", kurā tiek reflektēts par to, kā muzeja pastāvēšanas laikā ir attīstījusies un mainījusies atmiņas un piemiņas funkcija tajā. Raidījumā "Kāpēc dizains?" izstādes radošās komandas pārstāvji – dizainers Rihards Funts un arhitekts Kārlis Melzobs – dalījās savās pārdomās par izstādes veidošanas procesu un to, kā interpretējama muzejā izvietotā ekspozīcija.
Sociāli atbildīgas ekonomikas veidošana ir viens no 2015. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijā izvirzītajiem mērķiem, kurus kopskaits ir 17 un kas plašākā sabiedrībā pazīstami kā "ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2030. gadam". Raidījumā "Kāpēc dizains?" platformas "Visas iespējas" veidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis stāsta, kāpēc pievērsies sociālajai uzņēmējdarbībai un kā veicas viņa platformai, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem darba meklējumos.
Kā senu namu turpināt ar jaunu stāstu, nenodarot mājai pāri? Kuldīgas Restaurācijas centrā uzsver – šodienas būvniekiem un restauratoriem ir jāiepazīst senās metodes un instrumenti, kuri palīdzēja ēkām tapt. Nupat te aizvadīta starptautiska restaurācijas darbnīca. Tajā sadarbojās Latvijas esošie un topošie meistari kopā ar kolēģiem no Norvēģijas.
"Tās nav tikai šausmas, šoks un sāpes, tur ir arī citi toņi tajās emocijās," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver dokumentālās izstādes un digitālās platformas "Lietisko pierādījumu muzejs" līdzautore Laura Stašāne, kura kopā ar žurnāla "Punctum" redaktori Lauru Brokāni ir arī grāmatas "Neviens tev neticēs" sastādītāja un redaktore. "Lietisko pierādījumu muzejs" un grāmata "Neviens tev neticēs" ir savstarpēji papildinošas iniciatīvas, kas jau vairāku gadu garumā aicina uz sarunu par sieviešu pieredzi vardarbīgās attiecībās ģimenē un mājās.
"Sākot strādāt pie paviljona, mēs jau zinājām, ka tad, kad apmeklētājs atnāks līdz Latvijas paviljonam, viņš jau emocionāli vai mentāli būs noguris. Mums vajadzēja kaut kā noķert viņa uzmanību, un tas izdevās," par Venēcijas biennāles Latvijas paviljona ekspozīciju Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" stāsta tās autori arhitekti Ints Meņģelis un Ernests Cerbulis. Venēcijas biennāles 18. starptautiskā arhitektūras izstāde ir noslēgusies, un šobrīd Latvijas paviljona ekspozīcija apskatāma t/c "Galerija Centrs".
Arhitektūras šedevri Latvijā ir ne tikai slavenās Rīgas jūgendstila ēkas vai Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventu, – īpašu uzmanību ir pelnījušas arī Latvijas sanatorijas, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" par to, kas varbūt mazāk pamanīts, tomēr uzmanības un lepošanās vērts, stāstīja Mākslas vēstures institūta pētniece, Ph. D. Karīna Horsta.
Liepājas Latviešu biedrības namā martā skatāma izstāde "Elza. Garderobe cauri laikiem". Izstāde ļauj ielūkoties privātā tērpu kolekcijā, kas veidojusies no tērpiem un citām lietām, kas padomju laikā sūtītas no Ņujorkas uz Liepāju. Tādā veidā Liepājā dzimusī Elza Nelius (1900–1988, bij. Lazdeniece), kura strādājusi uz pasažieru tvaikoņa Liepāja–Ņujorka, uzturējusi kontaktus ar saviem tuviniekiem Latvijā.
Dailes teātris ceturtdien, 7. martā, parakstījis līgumu ar uzņēmumu SIA "Pillar Contractor" par teātra Mazās zāles pārbūvi. Projektā paredzēta, piemēram, zāles grīdas pazemināšana, lai uzlabotu redzamību un palielinātu skatītāju ietilpību no 150 līdz 350 vietām, balkona izbūve, kā arī skatuves telpas paaugstināšana, informēja Dailes teātrī.