Kultūra / Dizains un athitektūra
Starpkaru gados mode paģērēja, ka elegantai dāmai tērpam ir obligāti jāpieskaņo apavi, somiņa, zeķes, cimdi un, protams, cepure. Arī mūsdienās aksesuāri ir būtiski modes elementi, bet cepures, kas gadsimtiem ilgi, līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem, bija obligāta eiropiešu garderobes sastāvdaļa, ir gandrīz nogājušas no skatuves.
Vai zini, kas ir Pandoras lelle? Un vai zini arī to, kā ļaudis sekoja modes tendencēm, kad nebija žurnālu, televizora un interneta?
Pieminot ievērojamā latviešu arhitekta Edgara Šēnberga 100. jubileju, Bulduru izstāžu namā atklāta izstāde "Atrakcija. Pils. Daile". Ekspozīcijā Šēnberga personība atklāta caur savulaik Jūrmalā populāras spēļu un atrakciju pils "Daile" stāstu.
Mūsdienās arvien biežāk muzeji pilda daudz vairāk lomu nekā tikai informācijas un artefaktu krātuvju funkciju, tie ir kļuvuši par dinamiskām, saistošām un interaktīvām telpām, kas paredzētas, lai rosinātu apmeklētāju iztēli, izglītotu un piesaistītu jaunos un aizraujošos veidos. Tāds ir arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja projekts "Dizaina studija bērniem".
Starpkaru Latvijā galvenais noteicējs apģērbu pasaulē bija drēbnieks, jo apģērbu rūpniecisku ražotņu vēl nebija. Vienkāršākos apģērbus varēja pašūt pie kādas no neskaitāmajām šuvējām vai pati mājsaimniece, jo daudzās mājās bija šujmašīnas. Cita lieta, ja bija nepieciešams kostīms, uzvalks vai mētelis. Tam kvalitāti garantēja tikai laba drēbnieka darbs un augstvērtīgs materiāls.
Ja sieviete starpkaru Latvijā gribēja uzzināt, kas jaunajā sezonā aktuāls modē, viņai bija vairākas iespējas. Visvienkāršākā – pastaigāt pa Rīgu un paskatīties, kas jauns redzams veikalu skatlogos, kur veikalnieki vai salonu īpašnieces izstādīja jaunākos modeļus. Mēdza gan būt gadījumi, kad to nedarīja – lai konkurenti veikalnieki vai lētās šuvējas nenošpikotu.
Kādas ir jauno arhitektu vīzijas un diplomdarbi, iespējams uzzināt un aplūkot izstādē "Vienkopus" RTU Arhitektūras fakultātē.
20. gadsimta 20. gadu vidū sabiedrība Latvijā uztraucās par to, ka parādījusies bīstama tendence – sieviešu vīrišķīgošanās jeb "modernā vīriete", kā to sauca prese.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atvērtā izstāde "Mūra nojaukšana" veltīta pārmaiņu procesiem mākslā, kas ievadīja politisko atmodu. Taču tamlīdzīgi procesi notika visās kultūras jomās, arī arhitektūrā.
Mūžībā devies arhitekts Gunārs Asaris (1934–2023), Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā vēsta pārvaldes vadītājs Juris Dambis.
Kad iedomājamies senas baznīcas iekšskatu Latvijā, iztēle droši vien iezīmē konkrētu tēlu. Tajā ierakstās arī lustras, kas darinātas pēc noteiktiem paraugiem un kurās zinātāji sazīmēs vēsturisko stilu vai neostilu iezīmes. Tomēr ir kāds dievnams, kura vēsturiskās lustras jeb kroņlukturi spēj pārsteigt: tā ir nelielā, ārienē pieticīgā Kalnciema jeb Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca.
"Impulsīvi iepirkties vairs nav modē!" teic Modes palātas vadītāja, Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa. Viņai piekrīt arī biedrības "Zaļā brīvība" ilgstspējīga tekstila eksperte Dace Akule, kura raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver, ka arvien būtiskāks būs kvalitātes jautājums – būs jāražo kvalitatīvākas lietas, kurām būs jābūt labojamām.
Pirmo reizi Subatē iedibināta koka arhitektūras balva "Goda zīme", ko šonedēļ saņēma 10 namu īpašnieki, kuri novērtē, saglabā un cenšas atjaunot savā īpašumā esošās senās koka ēkas un to vēsturiskās detaļas. Šauras līkloču ieliņas, kur dažviet saglabājušās bruģa pēdas, un mazas vienstāva koka mājiņas, ir Subates ainava.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
