Kultūra / Kultūrtelpa
Vislielākais ar valodu saistītais malds ir tas, ka valoda kādreiz ir bijusi ļoti pareiza un tagad tā ir galīgi sagandēta, LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka valodnieks Andrejs Veisbergs: "Tā tas nav. Ja paskatāmies atpakaļ dažādos avotos, Endzelīns jau 20. gadsimta sākumā raksta, ka latviešu valoda ir pilnībā sabojāta un labā latviešu valodā runā tikai kādā tālā ciemā kāda veca tantiņa."
Iespējams, lielākā improvizētā performance, kāda jebkad Latvijā tapusi, būs sestdien, 11. maijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā gaidāmais pasākums "Viena diena mūsmājās". Tas veltīts muzeja simtgadei, un būs kā ceļojums laikā uz 100 vai 200 gadus senu pagātni.
Lai izpētītu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem tiesības un iespējas pilnvērtīgi piedalīties kultūras dzīvē, analizētu kultūras pakalpojumu piekļūstamību un identificētu risinājumus veicamajiem uzlabojumiem, pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veikts pētījums par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamību Latvijā.
Šajās dienās ne tikai Krievijā, bet arī Baltijas valstīs veterānu ģimenes atzīmēs uzvaru Otrajā pasaules karā, ko vairāki Krievijas politiķi diemžēl izmanto arī Ukrainā uzsāktā kara glorificēšanā. Savukārt pretspars karam Ukrainā ir ne tikai Rietumu politiķu aktivitātes un Krievijai noteiktās sankcijas, bet arī dažādas pilsoniskās un radošas iniciatīvas. Kā un cik aktīvi par karadarbību Ukrainā reflektē mākslinieki tepat kaimiņos, Igaunijā?
Pie Brīvības pieminekļa šonedēļ atklās izstādi "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā". Brīvdabas izstādē ar vēsturisku attēlu palīdzību izstāstīts Otrajā pasaules karā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu nopostīšanas stāsts. Pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījās teju līdz nepazīšanai. Izstādes autori ir vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un Jānis Tomaševskis. Veidotāji vērš uzmanību uz to, ka izstāde atgādina par kara postošo ietekmi arī pašreizējās Krievijas kara Ukrainā kontekstā.
"Kad abas jomas – arhitektūra un literatūra – vienā cilvēkā satiekas, tur nekāda jomu neatkarība nesanāk, jo es skaidri zinu – arī rakstot dzeju, joprojām palieku arhitekte... Un tas, es pat teiktu, ir mans īpašais spēks. Bet ar to nodarbošanās intensitāti ir tā, ka kaut kādos dzīves posmos rakstniecība tomēr palikusi otrajā plānā. Grūti pateikt, vai tas ir tāpēc, ka esmu bijusi ļoti noslogota arhitektes darbā, vai arī tāpēc, ka nerakstu nepārtraukti: man vajag kaut ko uzkrāt, lai varu atkal kaut ko uzrakstīt. Līdz ar to rakstīšana ir tādiem viļņiem," atzīst arhitekte, dzejniece un Atzinības krusta virsniece Gunta Šnipke.
"Idejas tiek izgudrotas auditorijās. Pēc tam tās nonāk pie cilvēkiem, kuri nav akadēmiķi, bet kuri ir ieinteresēti praktiskās un politiskās dzīves veidošanā. Protams, gandrīz vienmēr tās nonāk pie sabiedrības ļoti vienkāršotā un vulgarizētā formā. Tā, piemēram, notika cilvēku izsūtīšana uz Sibīriju," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic filozofe Elvīra Šimfa.
Limbažu novada pašvaldība negrasās apturēt plānu par septiņu mazo novada bibliotēku slēgšanu, pat ja Bibliotēku padome neatbalstīs šo ieceri. Eksperti brīdina, ka pašvaldībai 135 tūkstošu eiro ietaupīšana gadā ilgtermiņā var izmaksāt krietni dārgāk. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš mudina padomāt, ka katra slēgšana ietekmē iedzīvotāju vēlmi palikt savā dzīvesvietā. Kultūras socioloģe Dagmāra Beitenere aicina vietējo varu apzināties, ka, likvidējot pēdējās kultūrvietas laukos, tiek apcirptas latviešu kā kultūras nācijas saknes.
Biļešu iegāde internetā uz teātra izrādēm, koncertiem un citiem pasākumiem ir iedzīvotāju ikdiena jau sen. Par ērtību iegādāties biļetes attālināti gan ir jāmaksā, tomēr kāda teātra cienītāja raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka nepatīkami pārsteigta, biļetes uz Nacionālā teātra izrādi pērkot paša teātra kasē – par tām bija jāmaksā komisijas maksa. Kā norādīja teātra direktors, šāda situācija nav izprotama, tāpēc viņš to mainījis, panākot vienošanos par papildu maksas atcelšanu.
Karostas ūdenstornī izskanēs ukraiņu pavasara dziesmas – vesņankas. 4. maijā notiek "Ziedonis ūdenstornī" – šādi nodēvēts vienas dienas mūzikas, mākslas un laikmetīgā teātra festivāls. Festivāla kulminācija būs vokālā dueta Anša Bētiņa un Artūra Čukura koncertprogramma "Slāvu tautas dziedājumi. Pavasaris" pirmatskaņojums. Tas būs vienlaikus veltījums gan dabas ziedonim, gan ukraiņu tautai.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus – gan svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, gan svētku dienai veltītās īpašās muzikālās programmas, koncertus un radošās darbnīcas, filmu maratonu, akciju "Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!" un citus pasākumus pilsētas centrā un apkaimēs, informēja pašvaldībā.
Līdz pat 18. augustam Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē skatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Brīvdabas muzeja rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde "Dzintargaisma". Tas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Ekspozīcija sastāv no daudzām rotām, kas veido pārskatu par dzintaru no tā vēstures līdz pat mūsdienām.
Atkārtotajā konkursā uz mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā mākslu vidusskola" direktora amatu astoņu pretendentu konkurencē uzvarējusi Jolanta Vjakse, informēja Kultūras ministrija (KM).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
