Kultūra / Māksla
Trešdien, 7. februārī, Aleksandra Čaka muzejā sāksies jauna izstāde "Kas Tu biji, Anna Bērziņa?". Tā veltīta ļoti nozīmīgam cilvēkam Čaka dzīvē – viņa sievai, kuras vārds publiskajā telpā dažādu iemeslu dēļ zināms visai maz. Viņa bija ļoti interesanta un spilgta personība, skaista un eleganta sieviete, kas bija neatsverams atbalsts dzejnieka dzīvē arī kādā viņam ļoti smagā periodā.
Paziņoti foto konkursa "Sony World Photography Awards 2024" Reģionālo balvu ieguvēji un Nacionālo balvu kandidātu saraksts. Starp Baltijas valstīm Reģionālajā konkursā triumfējis rīdzinieks Viktors Rimarevs ar fotoattēlu "September", kur redzama Baltijas jūras līča piekraste Tūjas pludmalē, informēja "Sony" pārstāvji Latvijā.
"Kopā ar Džo" – tā sauc piecu sarunu ciklu, kas pavada Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādi "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" – par Jāzepa Grosvalda, saukta par Džo, daudzpusīgo personību. Sarunas par viņa ceļu mākslā, sarunas par Grosvaldu – diplomātu. Piektdien, 9. februārī, – saruna "Mākslinieks un karš". Pirmo reizi mākslas muzeja vēsturē tik izvērstas diskusijas ar pieaicinātiem ekspertiem. Kā var sarunās būt kopā cilvēku, kas jau pirms 100 gadiem 28 gadu vecumā miris no spāņu gripas?
Klasiskā un laikmetīgā māksla ļoti cieši savijas Līgas Ķempes gleznu izstādē "Venus", kas no pirmdienas, 5. februāra, apskatāma mākslas telpā "Aminori". Tajā valda pāri plūstoša sievišķība un daiļums, jo iedvesmu izstādei gleznotāja radusi mīlestības un skaistuma dievietes Veneras tēlā, kas redzams pasaulslavenu mākslas dižgaru darbos.
Gleznotājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) 20. gadsimta sākumā bija biežs viesis Kārlim Vilhelmam Manteifelim (1872–1946) piederošajā Kazdangas muižā, tur gleznoja, izveidoja arī piemiņas medaļas metu pils īpašnieka veiksmīgai pārnākšanai no krievu–japāņu kara (1904–1905). Šādu medaļu bijis ap simts, un Manteifelis tās dāvājis labākajiem latviešu lauksaimniekiem.
VEF Kultūras pils abos stāvos Rīgā iekārtota mākslinieces un pedagoģes Kristīnes Kliginas personālizstāde "Vietas un laika fiksācijas". Mākslinieces pēdējo piecu gadu veikumā strāvo interese par tekstila materialitāti, lāču tēlos savienojot seno ar mūsdienīgo, bet glezniecībā aizraujoties ar gleznošana dabā visos gadalaikos.
Fotogrāfijā, tāpat kā jebkurā mākslā, rezultātu var panākt ar jebko. Uz audekla var mālēt ar pirkstu, un arī attēlu var uzņemt ar telefonu, taču tie uzņemtie kadri, kas tā arī paliek telefonos un tiek glabāti virtuālajā vidē, tās nav fotogrāfijas – tie ir tikai attēli. Fotogrāfija ir galaprodukts – apstrādāta kopija uz laba papīra, ar labu tinti. Tas ir svarīgi, jo mākslai ir uzstādītas tādas pašas prasības kā profesijai – māksla nav amatniecība, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda fotogrāfs Gunārs Binde.
Latviešu dizainers Germans Ermičs ieguvis žurnāla "Wallpaper*" dizaina balvu "Best surrealist furniture: Wallpaper* Design Awards 2024", informēja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pārstāvji, kas pērnā gada pavasarī plašākai publikai ļāva iepazīt pirmo mākslinieka personālizstādi Latvijā – "Plūstoši".
Jāzepa Grosvalda mākslai veltītajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai" ir izstādīta tikai maza daļa no mākslinieka memoriālās kolekcijas, kas nodota muzejam glabāšanā. Starp 2468 priekšmetiem tur atrodamas ne tikai skices un zīmējumi, bet arī Grosvalda paša veidotie žurnāli, dienasgrāmatas, vēstules un plašs fotogrāfiju materiāls.