Batraka skaidroja, ka pats galvenais pirms salnām – augi jāsalaista. Ja tie nebūs padzēruši ūdeni, tad salnas seku dēļ var aiziet bojā.
Vērtējot vecās metodes ar ugunskuriem un dūmu svecēm, Batraka skaidroja – iespējams, tas varētu pasargāt ziedus pie īsām salnām, bet ilgstošākam periodam gan nebūs risinājums.
Savukārt pavisam jaunos un mazos dzinumus stādaudzētavas saimniece ieteica apsegt ar agroplēvi vai uzlikt virsū no augšas plastmasas puķupodu. "Ja mēs uzklājam kaut ko virsū, augsne ir kā siltuma avots. Tas mīnuss no augšas ir viens, bet siltumiņš temperatūru paceļ," viņa skaidroja.
Tāpat Batraka norādīja, ka ar augiem, kas salnu laikā ļoti cietuši, vasarā jābūt uzmanīgiem un pret tiem jāizturas kā pret lielu slimību izslimojušiem – tos nedrīkst aizkaltēt, pārbarot ar slāpekļiem un bez izpratnes sabērt ar minerālmēsljumiem.
Viņa ieteica: "Darām tā, ka mēs nepārdzīvojam un ļaujam augam parādīt, kā tad viņš to salnu ir pārcietis. Par viengadīgiem augiem es nezinu, bet par daudzgadīgiem – noteikti darām tā, ka ļaujam viņiem vēl dzīvot."
Batraka ieteica pret salnu skartajiem augiem izturēties tā, it kā tie būtu mazliet cietuši, salaistīt tos, ja ir vajadzība, un pēc aptuveni divām nedēļām lūkot, vai parādās jaunie dzinumi.
Viņa skaidroja, ka var lietot arī dabiskos līdzekļus, kas veicina pumpuru veidošanos.
"Nekādā gadījumā nenorakstām mūsu augus, kuri šobrīd ir brūni, ar brūnām lapiņām, varbūt bez ziediņiem. Es domāju, ka vismaz 90% augu atdzīvosies, ļaujam viņiem to darīt," teica Batraka.
