ĪSUMĀ:
- Laputis nesnauž – manītas gan uz kalnu priedītēm, gan uz rozēm, gan ogu krūmiem.
- Mostas arī tīklērce – tā ir viltīga, jo nereti to ievēro, kad postījumi jau lieli.
- Jāsāk cīnīties arī pret tripsi.
- Ja iegādātas trihogrammas, laiks tās laist dārzā.
- Modušās arī dažādas sēņu slimības, piemēram, ābeļu kraupis, bumbieru-kadiķu rūsa, brūnplankumainība rozēm.
Grūti atrast otru tik skaistu mēnesi Latvijas dabā un dārzos kā maiju – lielā ziedēšana rit pilnā sparā, šogad strauji, agri un vienlaikus.
Taču skaistajā ziedēšanas laikā ir arī gana daudz darbu dārzā, atgādināja dārzkopes, jo ir jāgriež vai jākniebj jaunie dzinumi, kā arī jāapkaro kaitēkļi.
"Šobrīd ir kalnu priedītēm un visām priedēm jākniebj jaunie dzinumi. Esmu stāstījusi, ka jāgriež, un tad cilvēki brīnās, kas tur ir jāgriež. Šobrīd var saprast – jaunais dzinums ir gaiši zaļš, mīksts, jauns. Ja ir neliela priedīte, mēs nokniebjam pusi vai vienu trešdaļu. Ja jau ir liels krūms, tad ņemam dzīvžoga šķērītes, pārejam pāri un apgriežam, lai to formu iedotu," ieteica Kaminska.
Dārzkope norādīja, ka laputis nesnauž un jau ir manītas gan uz kalnu priedītēm, gan uz rozēm, gan ogu krūmiem. Ja ogu krūmu vai košumkrūmu nav daudz, tos var apstaigāt un vienkārši ar pirkstiem laputis apspaidīt.
"Ja ir stipri vairāk un īsti nevar tikt klāt, tad jāņem talkā zaļās ziepes vai nīmazals, vai vēl šobrīd ir vesela rinda bioloģisko preparātu, ar kuriem drīkst miglot, kas nav "ķīmija".
Tajā pašā laikā arī jāņogām dzinumu galos, upenēm dzinumu galos ir laputis. Jāņogām ir tādi sarkanie pleķīši – tā ir sarkanpangu laputs. Ja to nav daudz, mazdārziņā ir kādi trīs krūmi, un tie ir tieši dzinumu gali – vienkārši nolaužam. Nolaužam, maisiņā iekšā, galu ciet. Tad, ja tur kaut kas vēl ir palicis, tad ar zaļajām ziepēm vai nīmazalu uzmiglojam, lai ir droši," ieteica Kaminska.
Šopavasar augšana notiek tik intensīvi, ka laputis iemetinājušās pat saldajos ķiršos, norādīja dārzkope. Arī tiem jauno dzinumu galus var vienkārši nogriezt. Nogriezto nedrīkst mest turpat zemē vai atstāt dārzā.
"Es teiktu, ka jāliek maisā iekšā, lai vismaz tās [laputis] nosmok, bet jebkurā gadījumā tās ir jāiznīcina," norādīja Kaminska.
Rožukalne norādīja, ka mosties sākušās arī tīklērces, kurām svarīgi pievērst uzmanību pēc iespējas ātrāk.
"Mostas arī tīklērce. Ir ļoti rūpīgi jāskatās, jo tīklērce ir tāda viltīga, viņu parasti ievēro tikai tad, kad postījumi ir diezgan lieli.
Tāpēc jāatceras, ka pirmajās siltajās dienās, kad saule jau ir kādu nedēļu, tā tīklērce aiziet visur. Tiem, kam tā jau ir bijusi, jābūt sevišķi uzmanīgiem," uzsvēra Rožukalne.
Arī tīklērci var apkarot ar dabīgo preparātu nīmazalu. Dārzkopes vērtēja, ka pie šādas intensīvas augšanas drīz jau būs klāt arī zāģlapsenes un to zaļie kāpuri, kas var nodarīt lielu postu skuju un augļu kokiem. Lai no tā izvairītos, dārzā jāuzliek baltie līmes ekrāniņi.
Pagājušajā gadā lielus postījumus daudzos Latvijas dārzos nodarīja arī tripši – gan rozēm, gan zemenēm. Lai tos laikus noķertu, dārzā jāizliek zilie līmes ekrāniņi, ieteica Kaminska.
"Ne tikai ekrānus, jostas arī liekam, kas vēl nav uzlicis! Vēl var paspēt kādu noķert ar jostu arī – lipīgo jostu apkārt kociņam apliek, un tā ļoti palīdz. Arī tām pašām laputīm jostas ļoti palīdz, tās ir pārbaudītas," ieteica Rožukalne.
Tāpat ir īstais mirklis, lai dārzā palaistu trihogrammas, ja tādas iegādātas. Trihogrammas savas oliņas izdēj kaitēkļu izdētajās oliņās, pārtraucot tālāku kaitēkļu attīstību un izplatību, atgādināja Kaminska.
Bet tas vēl nav viss – modušās ir arī sēņu slimības, piemēram, ābeļu kraupis, bumbieru-kadiķu rūsa, brūnplankumainība rozēm.
"Lai nebūtu rozēm šie brūnie pleķīši, šobrīd ir jālieto vara preparāti. Izvēlamies to, kas ir pieejamāks. Ļoti cietuši ir arī rododendri pēc ziemas, un jo vairāk augs ir cietis, jo vairāk tas ir slimību un kaitēkļu uzņēmīgāks. Līdz ar to arī tādam rododendram profilaktiski vajadzētu, piemēram, dentametu uzmiglot," ieteica Kaminska.
Savukārt visiem skuju kokiem, kadiķiem, tūjām, priedēm noteikti par labu nāks magnija sulfāts jeb magnijs plus sērs. Skuju kokiem sērs ir ļoti vajadzīgs, lai nedzeltētu skujas un augs varētu atkopties pēc garās ziemas.
"Bet nepārsniedzam devas. Nekam nepārsniedzam! Lai arī tas ir bioloģisks preparāts, tas pats bordo vai dentamets – jebkurš, nepārsniedzam tā devas, jo tā mēs varam apsvilināt lapas," uzsvēra Kaminska.
