Hercogistes laikā pie Ventas atradies putnu dārzs, hercoga brieža dārzs un pilsdārzs. Katras vecpilsētas māju pagalmu greznoja priekšdārziņš ar senajām puķu šķirnēm, tur kuploja garšaugi un ogu krūmi.
Ziedošu ceriņu un Kuldīgas vecpilsētai raksturīgo dakstiņu jumtu ieskautā pagalmā tagad tapis vēl viens dārzs. Kuldīgas vecpilsētas dārza dobes veidotas ar dekoratīviem zedeņu žodziņu elementiem. Pašā centrā atrodas neliela siltumnīca, kas kalpos dārza instrumentu novietošanai, un uz tās logiem lasāma informācija par augiem un dārzu.
"Radās ideja, ka informācijas stendus varētu eksponēt siltumnīcas veidolā. Mūsu meistari no koka izveidojuši siltumnīciņu, sānos izvietojuši informāciju par dārzu, var izlasīt par projektu, kad mūsu pašu nav klāt. Var izlasīt par mazpilsētas dārza koncepciju, ko veidojusi Rita Ķirķe," stāsta Kuldīgas restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa.
"Ir arī tabuliņas ar dārza ierīkotājas piemeklētajiem augiem, kas būtu raksturīgi 19. gadsimtam. Ja kāds grib paskatīties, kas tie par augiem un kādas sugas, tad katrs pats savā nodabā var izstaigāt, apskatīt dārzu un izlasīt informāciju," teic Zariņa.
Dārza ierīkotāja Rita Ķirķe norāda, ka augi stādīti pagājušā rudenī, un līdz brīdim, kad dārzs būs pilnībā attīstījies un iedzīvojies Kuldīgas vecpilsētas pagalmā, nepieciešami vēl divi vai trīs gadi. Dārza ierīkotāja atklāj, ka dažus augus viņa paņēmusi no mammas dārza.
Ņemot vērā klimata izmaiņas, izmantotas arī šķirnes, kas atvasinātas no analogajām, lai tās izturētu mūsdienu apstākļos.
"Skarbās saulesactiņas, rudbekijas, flokši, skarainā ģipsene, ko sauc par plīvurpuķi, cigoriņi auga. Bija daudz ārstniecības augu, ko lietoja gan sev, gan dzīvniekiem, tējas gatavoja. Vērmeles, biškrēsliņi, ķimenes – ļoti daudz augu, kas bija vajadzīgi saimniecībā," par augiem stāsta Ķirķe.
Iztēlē uzburtais dārzs tagad ir sastādīts un jau priecē ar ziedošiem augiem, tostarp lauztajām sirdīm un neaizmirstulītēm. Stādīšanai vēl sagatavotas kāršrozes un kurpītes, kas raksturīgas seniem dārziem.
Dārzs veidots trīs daļās, kas atspoguļo regulāru virtuves un garšaugu dārzu, daļēji regulāru puķu un tējas dārzu, kā arī neregulāru priekšdārzu Mazās upes ielas malā. Viena dobe būs veltīta baltajai krāsai, saka dārza ierīkotāja.
"Tur ir jasmīni, kas ir ļoti svarīgi lauku sētām un tur vienmēr ir bijuši smaržas un baltās krāsas dēļ. Kur ir jasmīni, tēlaini attēlota baltā dobe, veidojas krāsu pārejas augiem," ainu iezīmē Ķirķe.
Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone ir viena no kuldīdzniecēm, kura iesaistījusies dārza projekta īstenošanā. Šobrīd tajā redzamas pirmās sīpolpuķes, kas ir pilnziedā.
"Sniegpulkstenītes ir jau noziedējušas, muskares un zilsniedzītes arī. Tagad redzamas dažādu formu narcises, arī tulpes, arī ziemcietes ir izdzinušas savu lapojumu. Katru mēnesi, apmeklējot dārzu, kaut kas ziedēs," norāda Jansone.
Kuldīgas restaurācijas centra vadītāja stāsta, ka seno dārzu veidošanai iedvesmojušies arī citviet Eiropā, piemēram, apmeklējot Francijas dārzus, taču būtiska būs tieši pašu līdzdarbošanās.
Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotāji aicināti veidot priekšdobes, kas pilsētai bijušas raksturīgas un vietām priecē arī tagad.
"Mēs šogad esam sarīkojuši jau trīs izglītojošas lekcijas par sensorajiem augiem, par augsnes uzlabošanu, par mākslinieces skatījumu, kā veidot savu dārziņu pie mājas. Gribam aicināt vecpilsētas iedzīvotājus atjaunot priekšdobes, katrs var veidot, kā patīk labāk," teic Zariņa.
Kuldīgas vecpilsētas dārzam izveidots arī savs logo un nākotnē iecerēts maršruts ar karti, kur atzīmēs vecpilsētas dārzus, lai tos varētu baudīt pastaigas laikā. Projektam "Vēsturisko dārzu tradīciju atjaunošana" piesaistīts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums vairāk nekā 47,5 tūkstoši eiro, no tiem gandrīz 5000 ir Kuldīga novada pašvaldības līdzfinansējums.
