Notika arī intensīvas artilērijas apšaudes, bet apmēram ap pulksten pieciem rītā bruņumašīnu aizsegā ienaidnieks mēģināja izlauzties cauri aizsardzības līnijai. Šobrīd šie uzbrukumi ir atvairīti, taču turpinās dažādas intensitātes cīņas.

Krievijai nav resursu Harkivas ieņemšanai

2022. gada nogalē Ukraina padzina Krievijas spēkus no lielākās daļas Harkivas apgabala un kopš tā laika uzlidojumi Harkivas pilsētai turpinājušies, īpaši pastiprinoties pēdējo mēnešu laikā, bet plašu sauszemes iebrukumu līdz šim nav bijis.

Iepriekš arī izskanējis, ka Krievijas vasaras ofensīvas mērķis ir uzbrukt otrai lielākajai Ukrainas pilsētai Harkivai, kuru apdzīvo miljons cilvēku, un izraisīt vēl vienu bēgļu krīzi. Tomēr ekspertu ieskatā tas nav viegli sasniedzams.

Militārie eksperti norāda, ka Avdijivkas ieņemšanai Krievijai bija vajadzīgi 80 tūkstoši karavīru, kas ir mazāk par to skaitu, ko Krievija sapulcējusi pie Harkivas robežām šobrīd un Krievijai nemaz neesot resursu tik lielas pilsētas ieņemšanai.

"Tas, ko mēs tagad redzam un zinām ir, ka triecieni tiek raidīti par Vovčanskas pilsētu, zinām par evakuācijām. Ir pretrunīga informācija par uzbrukuma mērogu, vai tajā ir mazāk iesaistīta bruņu tehnika, vai vairāk kājinieki," Latvijas Televīzijai stāsta Ukrainas politologs Dmitro Levuss.

"Ja palūkojamies, kā uz to reaģē pati Krievija, tad tādu panākumu, par kuriem viņi klaigāja pirms tam, proti, ka atgriezīs Harkivu no pārējās Ukrainas un to sagrābs, tas nav noticis. Un pašā pilsētā dzīve pagaidām ir salīdzinoši mierīga."

"Bet mēs viennozīmīgi varam teikt, ka Krievija gatavo un gribētu īstenot veiksmīgu uzbrukumu vilni.

Viņi gribētu tādu pašu psiholoģiska uzbrukuma efektu kā pirms diviem gadiem 24. februārī un gribētu sagrābt lielās pilsētas. Bet mēs tam esam gatavojušies, un šie paziņojumi mūs nav nobiedējuši," uzsver Levuss.

Ukraina bija sagatavojusies

Lai pastiprinātu aizsardzību, uz Harkivas apgabalu nosūtīti papildspēki. Ukrainas armija šobrīd turpina noturēt iebrucēja ofensīvu.

"Krievija ir sākusi jaunu uzbrukumu vilni šajā virzienā. Ukraina viņus tur sagaidīja ar mūsu karaspēku, brigādēm un artilēriju. Svarīgi, ka viņi [Krievija] var piesaistīt papildspēkus tajā virzienā, tas ir fakts.

Taču mūsu karavīri, militārā vadība zināja par to un saplānoja savus spēkus tā, lai ienaidnieku sagaidītu ar uguni," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vovčanska atrodas 70 kilometrus no Harkivas pilsētas un 10 kilometrus no Krievijas robežas. Krievijas vadonis Vladimirs Putins martā izteicās, ka vēlas tur izveidot buferzonu. Viens no potenciālajiem iemesliem – pasargāt netālu esošo Krievijas pilsētu Belgorodu no Ukrainas triecieniem. Krievijas spēkiem tad vajadzētu pavirzīties uz priekšu par 10 kilometriem. Otrs – atvērt jaunu fronti un izkliedēt Ukrainas spēkus.

Tā kā notiek sīvas kaujas, no Vovčanskas un Ļipeckovas apkaimes tiek evakuēti cilvēki – caur medijiem iedzīvotāji pastiprināti tiek uzrunāti un aicināti evakuēties. Vietējās varas pārstāvji ir izstrādājuši ceļus, kā izvest cilvēkus un patiešām aicina pamest šo teritoriju.

Visi uzbrukumi atsisti

Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs piektdienas pēcpusdienā pauda, ka cilvēki ir atsaukušies un šobrīd ir lielāka interese par izbraukšanu, nekā ierasts.

Ukraina apgalvo, ka nav zaudējusi ne metru savas teritorijas, taču mediji citē avotus Ukrainas armijā, kas norāda, ka Krievijai  izdevies pavirzīties uz priekšu par kilometru.

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka okupācijas karaspēks pastiprinājis apšaudes frontes ziemeļu virzienā – pirmkārt tās vēršot Vovčanskas virzienā. Taču amatpersona apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki aizsardzību notur.

"Visi uzbrukumi ir atsisti. Teritoriju zaudējumi nav pieļauti. Tās pierobežas apdzīvotās vietas atrodas faktiski vienu vai divus kilometrus no Krievijas robežas. Šobrīd tur notiek aktīva karadarbība, tāpēc tajā virzienā – ņemot vērā, ka ienaidnieks mērķē tikai pa civilo infrastruktūru – mēs aicinam cilvēkus evakuēties," teica Sinehubovs.

Viņš arī pauda, ka Krievijas armija šobrīd nerada draudus Harkivas pilsētai – iebrucējam spēku pietiek tikai provokācijai ziemeļu virzienā.

Ukrainas amatpersonas iepriekš  brīdinājušas, ka maija beigās vai jūnija sākumā varētu sākties Krievijas iebrukums.

Ukraiņiem izdevies nosargāt Časivjaru

Savukārt  ASV bāzētā domnīca Kara izpētes institūts (ISW) nupat ziņoja, ka pēdējā mēneša laikā Krievija ievērojami pastiprinājusi sauszemes uzbrukumus Ukrainas austrumos, kas vedina domāt – iebrucējs cenšas gūt panākumus ātrāk, līdz fronti sasniegs Rietumu palīdzība.

Uzbrukumu intensitāte ir ievērojami pieaugusi arī citos frontes virzienos. Kā ceturtdien ziņoja Ukrainas bruņoto spēku "Horticas" pārstāvis pulkvežleitnants Nazars Vološins – austrumu frontē kaujas šajās dienās kļuvušas ievērojami intensīvākas. Proti, 8. maijā šajā frontes daļā fiksētas 84 sadursmes ar iebrucēju, bet 9. maijā šis skaitlis jau gandrīz dubultojies.

Par kauju intensitātes pieaugumu ziņoja arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Tā aplēsusi, ka no marta līdz aprīlim Krievijas uzbrukumu skaits Ukrainas frontē palielinājies par 17% un lielākā daļa no tiem bijuši Časivjaras, Avdijivkas un Marinkas virzienos.

Īpaši daudz uzbrukumu piedzīvojusi Časivjara – no marta līdz aprīlim uzbrukumu skaits tai palielinājies par 200%, tā aplēsusi britu Aizsardzības ministrija.

Taču, neskatoties uz šiem ļoti smagajiem uzbrukumiem, šī apdzīvotā vieta joprojām ir ukraiņu kontrolē.

"Situācija paliek nemainīga. Pretinieks uzbrūk vairākas reizes dienā. (..) Redzam pamatā kājnieku uzbrukumus. Pretinieks vienkārši nesaka saviem cilvēkiem, ka mūsu pozīcijās ir aizstāvji. Saka, ka pozīcijas ir tukšas, un sūta viņus gandrīz vienmēr vienā virzienā," stāstīja Časivjarā šobrīd karojošais Ukrainas bruņoto spēku otrā bataljona komandiera vietnieks Oleksijs Tarasenko. "Tomēr šobrīd kaut kādas ienaidnieka virzības uz priekšu nav, frontes līnija plus/mīnus ir stabilizējusies un acīmredzot šobrīd tūlītēju draudu Časivjarai nav."

Ukrainai ir vajadzīgi ieroči cīņas turpināšanai

Časivjarā situācija stabilizējusies, bet Harkivas apgabala Vovčanskas virzienā kļuvusi smagāka. Un smaga nakts bijusi ne tikai šī apgabala ziemeļos pie robežas, bet arī pašā Harkivas pilsētā, kur Krievija naktī uz piektdienu kārtējo reizi raidīja raķeti un uzbrukumā izpostītas virkne dzīvojamo māju, ir divi cietušie, tajā skaitā bērns.

Pēc ASV lēmuma piešķirt Ukrainai finansiālo atbalstu ukraiņu pretgaisa aizsardzība ir kļuvusi stiprāka, taču joprojām trūkst ieroču, lai pasargātu Harkivu. Atbalstu vajadzēs arī turpmāk.

"Jūs redzējāt pretgaisa aizsardzības efektivitāti pēdējā masveida uzbrukuma laikā, kad ienaidnieks izmantoja gandrīz visus iespējamos gaisa uzbrukuma ieročus – tās bija gan spārnotās raķetes, gan vadāmās raķetes, gan "Kalibr", kurus mēs sen nebijām redzējuši, gan "Shahed" un pat aeroballistiskās raķetes "Kinžal" viņi izmantoja," piektdien teica Ukrainas bruņoto spēku Gaisa spēku pārstāvis Iļja Jevlašs.

"Protams, ka resursi tādu uzbrukumu laikā nekad nav pietiekoši, jo Ukraina pagaidām diemžēl pati neražo tādas raķetes un tādas sistēmas un kompleksus, tāpēc mēs pilnībā paļaujamies uz mūsu partneriem. Viņi zina mūsu vajadzības, zina, cik daudz kas mums ir un kas mums vēl ir vajadzīgs."

Jau ziņots, ka aizvadītajā naktī Harkivas un Mikolajivas apgabalos atskanēja spēcīgi sprādzieni. Harkivas pilsētas vadība informēja, ka ir trāpīts dzīvojamām ēkām, izcēlās ugunsgrēks. Vismaz viens cilvēks guvis ievainojumus.

Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi desmit Irānā ražotos dronus "Shahed", bet tos visus izdevies notriekt.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.