Vaitkus pēc izglītības ir ārsts, bijušais veselības ministra padomnieks, bet redzeslokā ir nonācis savu skandalozo un prokrievisko izteikumu dēļ.
2022. gadā Lietuvas Nacionālais radio un televīzija sadarbībā ar Latvijas TVNET un Polijas "Newsweek" ziņu medijiem secināja, ka Vaitkus ir viens no aktīvākajiem Kremļa propagandas izplatītājiem Lietuvā.
Viņš arī ir saistīts ar Aļģirdu Palecki, kuru Lietuva jau 2021. gadā notiesāja par spiegošanu Krievijas labā.
Vaitkus ir dalījies ar dažādiem nepatiesiem izteikumiem, kas atspoguļo Krievijas propagandu. Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija sākotnēji neatļāva izplatīt viņa pirmsvēlēšanu programmu, jo tajā, piemēram, tika teikts, ka Lietuvas valdība ļauj ukraiņu bēgļiem pārkāpt likumu un NATO ir agresīva organizācija, kuras mērķis ir iznīcināt Krieviju.
Viņš ir aicinājis Lietuvu izstāties no NATO un apgalvo, ka Krievija nerada apdraudējumu tās kaimiņvalstīm – Baltijai drīzāk esot jāuzmanās no ASV.
Vaitkus arī apgalvo, ka 2014. gadā pēc Krimas aneksijas tur sarīkotais viltus referendums bijis likumīgs, lai gan to par tādu neatzīst ne pati Ukraina, ne arī Eiropas Savienība.
Jau minētā mediju pētījuma rezultāti liecināja, ka Polijā, Lietuvā, un Latvijā tiek izplatīti līdzīgi dezinformācijas vēstījumi, kas liek domāt par koordinētu aktivitāti.
Jāatzīmē, ka Latvijā starp aktīvākajiem Krievijas propaganadas izplatītājiem tika minētas tādas personas kā Tatjana Ždanoka, Andrejs Mamikins un Vladimirs Lindermans. Ždanoka arī aktīvi aizstāvēja Lietuvā par spiegošanu notiesāto Palecki.
Pirms pāris dienām Lietuvas portāls "Delfi" vēstīja, ka cits prezidenta amata kandidāts – Giedrims Jeglinsks – saņēmis viltus uzaicinājumu sniegt interviju Krievijas opozīcijas ziņu portālam "Meduza". Taču pēcāk šī intervija, jau piepušķotā versijā, tika publicēta Baltkrievijā valdošā režīma propagandas medijos.
"Meduza" apstiprināja, ka nav vērsusies pie Jeglinska un kāds acīmredzot ir uzdevies par tās žurnālistu. Pats Jeglinsks aicināja kolēģus būt uzmanīgiem un kārtīgi izvērtēt, ar kādiem žurnālistiem viņiem runāt.
KONTEKSTS:
Lietuvas prezidents tiek ievēlēts tautas balsojumā. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 12. maijā. Uz prezidenta amatu pretendē astoņi kandidāti.
Galvenais favorīts ir līdzšinējais valsts galva Gitans Nausēda, kurš kandidē uz otro termiņu. Viņa galvenie konkurenti ir tagadējā premjerministre Ingrīda Šimonīte un jurists Igns Vēgēle.
Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņems vairāk kā 50% balsu, pēc divām nedēļām, 26. maijā, notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi spēcīgākie kandidāti.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Lietuvā notiks arī referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paredz atļaut dubultpilsonību. Lai ierosinājums gūtu atbalstu, par to būs jānobalso vismaz 50% vēlētāju.
Lietuvā šis ir vēlēšanu gads, jo 9. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī plānotas Seima vēlēšanas.
