Naktī uz piektdienu, 10. maiju, no Harkivas un Mikolajivas apgabaliem ir pienākušas ziņas par spēcīgiem sprādzieniem. Harkivas pilsētas vadība informēja, ka ir trāpīts dzīvojamām ēkām, izcēlās ugunsgrēks. Vismaz viens cilvēks guvis ievainojumus.
Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi desmit Irānā ražotos dronus "Šahed", bet tos visus izdevies notriekt.
Arī pret Krieviju vērsti triecieni
Tikmēr Krievijas okupētās Mariupoles pilsētas vicemērs Petro Andrjuščenko ceturtdienas vakarā sociālajos tīklos rakstīja, ka ir noticis sekmīgs trāpījums Krievijas armijas bāzei, kas ir izvietota vienā no pilsētas rajoniem. Andrjuščenko arī publicēja fotoattēlus, kur redzams, kā virs Mariupoles paceļas milzīgi dūmi.
Ukraina ir veikusi kārtējo sekmīgo triecienu Krievijas teritorijā. Krievijas rietumos esošajā Kalugas apgabalā naktī izcēlās ugunsgrēks naftas pārstrādes uzņēmumā. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja, ka rūpnīcai uzbrukts ar droniem.
Savukārt virs Maskavas un Brjanskas apgabaliem šonakt esot notriekti četri droni, paziņojušas vietējās varasiestādes. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins informēja, ka virs Podoļskas pilsētas ir notriekts drons, kas lidojis Maskavas virzienā.
Bet Brjanskas apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs paziņoja, ka virs reģiona iznīcināti trīs droni.
Analītiķi: Frontē pozīciju karš
Frontē turpinās pozīciju karš vairākos virzienos, ziņo ASV domnīca "Kara izpētes institūts". Krievijas spēki galveno uzmanību veltot mēģinājumiem ieņemt stratēģiski svarīgo Časivjaras pilsētu Doneckas apgabala ziemeļaustrumos.
"Kara izpētes institūta" analītiķi, vērtējot Krievijas karaspēka pēdējo mēnešu darbības frontē, secinājuši, ka iebrucēju mērķis ir gūt pēc iespējas lielākus taktiskos panākumus līdz brīdim, kad Ukrainas vienības saņems pirmās bruņojuma piegādes no rietumvalstīm.
Analītiķi savā ziņojumā citē Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, ka no marta līdz aprīlim Krievijas uzbrukumu skaits frontē palielinājās par 17%, bet vairāk nekā 75% no sauszemes uzbrukumiem ir veikti Časivjaras, Avdijivkas un Marjinkas virzienos. No marta līdz aprīlim Krievijas uzbrukumu skaits tieši Časivjaras virzienā palielinājās par 200%.
Plāno jaunu palīdzību
ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka tuvākajās nedēļās tiks izziņota jauna militārās palīdzības pakete Ukrainai.
Bet Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vizītes laikā ASV informēja, ka Ukrainai tiks nosūtītas vēl trīs augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēmas "HIMARS". Sistēmas nāks no ASV armijas krājumiem, bet par tām maksās Vācija.
"HIMARS" sistēmas ir palīdzējušas Ukrainas armijai veikt precīzus trāpījumus Krievijas munīcijas noliktavām tālu frontes aizmugurē, kā arī Krievijas militārajām bāzēm okupētajā Krimas pussalā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
