Lai runātu par karu un dzīvi tajā, trešdien Daugavpilī stāstos par pārdzīvoto dalījās divas ukrainietes, kas bēgļu gaitās nonākušas Latvijā. Abas nāk no Harkivas, kas ir Daugavpils pašvaldības sadraudzības pilsēta. Krievijas propaganda viņas nav salauzusi, bet dzimto pusi gan nācies pamest. Viņas daugavpiliešus aicināja neticēt viltus ziņām, dzīvot savā valstī un runāt latviešu valodā.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Ar aicinājumu atdot vairs nevajadzīgās ziemas drēbes, fonds "Ziedot.lv" atklājis akciju "Silto drēbju dienas". Tās nepieciešamas gan grūtībās nonākušajām ģimenēm Latvijā, gan kara bēgļiem no Ukrainas. Pārstāvji stāsta, ka pašlaik noliktavas ir tukšas, taču saucieni pēc palīdzības no iedzīvotājiem kļūst arvien skaļāki.
Ukrainas bēgļiem uz Igaunijas ekonomiku ir bijusi drīzāk pozitīva ietekme, un saskaņā ar jaunākajiem datiem ukraiņu devums ekonomikā nodokļu un patēriņa veidā pārsniedz sociālo pabalstu un citas finansiālās palīdzības izmaksas. To Igaunijas sabiedriskajiem medijiem norādījuši Igaunijas ekonomisti un amatpersonas. Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Ukrainas bēgļi dod pozitīvu pienesumu ekonomikai.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs patlaban uzturas 4,2 miljoni Ukrainas kara bēgļu, aprēķinājusi Eiropas Savienības statistikas aģentūra "Eurostat".
Saeimas valdījumā esošu kustamo mantu, tostarp automašīnas, drīkstēs nodot Ukrainai. To paredz Saeimā ceturtdien, 23. novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas citstarp arī vēl uz gadu pagarina primārā atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.
Ceturtdien, 2. novembrī, atvērta grāmata bērniem "Meitene, kura turēja acis vaļā". Tā vēsta par meiteni, kara bēgli no Ukrainas, kura ar mammu aizbēgusi uz Latviju, un viņas centieniem iekļauties sabiedrībā. Grāmata ir daļa no Eiropas Komisijas kampaņas "Es turēšu acis vaļā", un tās mērķis ir veicināt izpratni par solidaritāti un atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no kara.
Daļa Ukrainas iedzīvotāju, kuri bēga no kara šausmām, tagad Latvijā atraduši darbu, mājvietu, intensīvi mācās latviešu valodu un plāno te palikt uz ilgāku laiku. Iemesli šādam lēmumam ir bailes par notiekošo Ukrainā, savukārt bērniem te ir drošāk. Tā atzīst arī Belinsku ģimene, kuri saka – Latvija tagad ir mūsu otrās mājas.
Četrpadsmitgadīgā Marija Filipčenko no Mariupoles šobrīd radusi patvērumu Polijā, par piedzīvoto, pametot dzimto Mariupoli, viņa rakstīja dienasgrāmatu pārliecībā, ka cilvēkiem ārpusē ir jāzina, kas notiek pilsētā. Par bēgšanu no Mariupoles, bailēm un nedrošību viņa stāstīja Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs".