Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Imantas mežā Rīgā uz koku stumbriem lielā vairumā parādījušies balti plankumi, liekot iedzīvotājiem prātot, vai tā tam ir jābūt. Lai arī nezinātājam varētu šķist, ka kokus piemeklējusi kāda kaite, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldē mierināja – tā ir ķērpju suga Phlyctis argena, kas patiesībā liecina par tīru gaisu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Sestdien, 27. aprīlī, notiekošajā Lielajā talkā atrastos dzērienu iepakojumus ar depozīta zīmi aicina nodot depozīta punktos, mudināja sistēmas uzturētājs SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO).
Sniegs metis papildu izaicinājumus bez partnera Hugo palikušajai jūras ērgļa mātītei Mildai Durbes ligzdā. Tas vēl vairāk samazina veiksmīgas ligzdošanas iespēju. Lielākajā daļā Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides ligzdās uzsnidzis, vietām sniega vairāk, bet vietām tas gandrīz nokusis.
Priecīgs notikums – Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta zīlīšu ligzdā otrdienas rītā pamanītas divas izdētas olas.
Šogad no 13. jūlija līdz 13. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa "Mana jūra", informēja rīkotāji Vides izglītības fonds, norādot, ka arī šogad kampaņas Zaļajai ekspedīcijai var pievienoties ikviens interesents, lai kopīgi izzinātu piekrastes daudzveidību un arī apkopotu datus par atkritumiem pie jūras.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz jūnija beigām skatāma šā gada fotokonkursa "Mans putns 2024" labāko darbu izstāde, un 30 no iesūtītajiem 188 attēliem aplūkojami arī portālā LSM.lv!
Pēc ziemas miega pamodušies lāči ir izsalkuši un aktīvi meklē barību. Pēdējā laikā viņi nereti redzami mednieku izliktajās kamerās pie dzīvnieku barotavām. Pētnieki norāda – lai arī pēc ziemas miega lāči ir lēnīgāki, tomēr mežos, īpaši Vidzemē, viņu klātbūtne nu jau ir jāņem vērā.
Sahāras putekļu pacelšanās augšējos atmosfēras slāņos un atceļošana pie mums, ko pieredzējām aprīļa sākumā, nav retums, turklāt tas nav vienīgais dabiskais pārrobežu piesārņojuma avots. Tāpat pa gaisu var ceļot arī ugunsgrēku dūmi, vulkānu izmeši, jūras sāls un ziedputekšņi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.
Par spīti tam, ka Latvijā ir apzinātas Eiropas nozīmes aizsargājamu biotopu atrašanās vietas, tie joprojām tiek iznīcināti. Iemels tam meklējams 2015. gadā, kad tika panākta politiska vienošanās jaunas aizsargājamas dabas teritorijas neveidot. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, cik smaga no vides organizāciju viedokļa ir cīņa par dabas interešu ievērošanu Latvijā, saskaroties ar vēlmi dabu sargāt tikai uz papīra, nevis reālajā dzīvē. Vēršanās pret valsti Satversmes tiesā bija pēdējais sauciens pēc palīdzības brīdī, kad vai nu citu nozaru lobija rezultātā, vai kādu citu iemeslu dēļ valdība atteicās ieklausīties loģiskos un pamatotos argumentos.
Pirmdien, 22. aprīlī, visā pasaulē atzīmē Zemes dienu, un vides speciālisti tajā aicina domāt arī par plastmasas piesārņojuma samazināšanu. Piemēram, Ķīnas Tautas Republikas īpašajā apgabalā Honkongā tieši šodien stājas spēkā vienreiz lietojamo plastmasas iepakojuma materiālu izmantošanas ierobežojumi.
"Mēs sevi sludinām par zaļu valsti, bet tas ir mīts. Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, es nezinu, kas šeit notiktu," intervijā LTV raidījumam "Vides faktiem" norādīja bijusī Satversmes tiesa tiesnese, tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne. Tiešā un atklātā sarunā Čepāne skaidroja, kāpēc Satversmes spriedums būs mācību stunda valdībai, īpaši Zemkopības ministrijai un kāpēc līdz šim Latvijā neveicas ar vides aizsardzību.
Pirmais termodinamikas likums nosaka, ka visi dzīvības procesi ir saistīti ar enerģijas pārvērtībām, turklāt enerģija šajos daudzveidīgajos procesos nezūd, bet tikai pāriet no viena stāvokļa citā. Dzīvie organismi visi rodas, nāk pasaulē, daudzi pēc tam arī aug, attīstās, cīnās par eksistenci, vairojas, noveco un ikviens agrāk vai vēlāk neizbēgami iet bojā.
Austrālijas zinātnieki izmēģina jaunu paņēmienu, kā atbrīvot ūdeni no barības vielām, kas veicina tā dēvēto ūdens ziedēšanu. Galvenais elements šajā metodē ir īpaši modificēts māls.
Ar mērķi uzlabot Salacas ūdens kvalitāti un biotopus turpmākos piecus gadus tiks īstenots projekts "Life is Salaca". Projekts paredz Salacā, no Staiceles līdz ietecei jūrā, veikt zinātnisku izpēti, izstrādāt dabas aizsardzības plānu, atjaunot straujteces un vēl virkni dažādu pasākumu.
Šobrīd Latvijā jebkura putnu suga, kurai ir nepieciešami maz traucēti, lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, ir apdraudēta, un tostarp arī pūces, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Andris Avotiņš. Viņš Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu, kas veltīts tieši Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz 30. jūnijam skatāma šā gada fotokonkursa "Mans putns 2024" labāko darbu izstāde, informēja muzejā, norādot, ka no 188 saņemtajām fotogrāfijām 114 nonākušas izstādē.
Es šogad iemācījos jaunu vārdu – "atbūda". Vārds ir tik neierasts, ka pat "Microsoft Word" ar uzstādītu "Tildes Biroju" to pasvītro viļņoti sarkanu. Man šķiet, es tagad saprotu savas nezināšanas iemeslus. Atbūda ir rūpīgi glabāts noslēpums, lai tikai savējie, lai tikai izredzētie spētu atrast un izbaudīt šīs pasakainās un klusās vietas. Bet esmu šeit, lai runātu patiesību un sniegtu gaismu, sauciet mani par Prometeju.
Stārķu ligzdās nu ir atsākusies rosība. Jau ceturto gadu iespējams vērot notikumus stārķu ligzdā Tukuma novadā Latvijas Dabas fonda (LDF) un AS "Sadales tīkls" nodrošinātajā tiešraidē. Šogad arī notiks astotā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji, ziņojot par savā apkaimē esošajām stārķu ligzdām portālā dabasdati.lv. Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem šis skaits ir dubultojies.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) šogad valstī gaidāms pēdējos 220 gados lielākais periodisko cikāžu iznāciens. Šie kukaiņi lielāko daļu dzīves pavada zemē, bet konkrētos gados masveidīgi dodas uz virszemi, lai vairotos.
Putnu aizsardzība pret dabas biotopiem – šāds duelis izvērsies Baltezera salās, kur tur mītošā jūras kraukļu kolonija ilgstoši nodara lielu kaitējumu aizsargājamiem un veciem kokiem, daļu no tiem faktiski iznīcinot. Dabas aizstāvjiem bija jāvienojas, kas šajā gadījumā svarīgāk: aizsargāt putnus vai kokus. Nolemts par labu biotopiem, tādēļ medniekiem dota iespēja daļu putnu nošaut, lai citus izbiedētu un liktu tiem pārcelties citviet.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
