Kultūra / Dizains un athitektūra
Līdz vasaras beigām Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā aplūkojama izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs", kurā tiek reflektēts par to, kā muzeja pastāvēšanas laikā ir attīstījusies un mainījusies atmiņas un piemiņas funkcija tajā. Raidījumā "Kāpēc dizains?" izstādes radošās komandas pārstāvji – dizainers Rihards Funts un arhitekts Kārlis Melzobs – dalījās savās pārdomās par izstādes veidošanas procesu un to, kā interpretējama muzejā izvietotā ekspozīcija.
Sociāli atbildīgas ekonomikas veidošana ir viens no 2015. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijā izvirzītajiem mērķiem, kurus kopskaits ir 17 un kas plašākā sabiedrībā pazīstami kā "ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2030. gadam". Raidījumā "Kāpēc dizains?" platformas "Visas iespējas" veidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis stāsta, kāpēc pievērsies sociālajai uzņēmējdarbībai un kā veicas viņa platformai, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem darba meklējumos.
Kā senu namu turpināt ar jaunu stāstu, nenodarot mājai pāri? Kuldīgas Restaurācijas centrā uzsver – šodienas būvniekiem un restauratoriem ir jāiepazīst senās metodes un instrumenti, kuri palīdzēja ēkām tapt. Nupat te aizvadīta starptautiska restaurācijas darbnīca. Tajā sadarbojās Latvijas esošie un topošie meistari kopā ar kolēģiem no Norvēģijas.
"Tās nav tikai šausmas, šoks un sāpes, tur ir arī citi toņi tajās emocijās," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver dokumentālās izstādes un digitālās platformas "Lietisko pierādījumu muzejs" līdzautore Laura Stašāne, kura kopā ar žurnāla "Punctum" redaktori Lauru Brokāni ir arī grāmatas "Neviens tev neticēs" sastādītāja un redaktore. "Lietisko pierādījumu muzejs" un grāmata "Neviens tev neticēs" ir savstarpēji papildinošas iniciatīvas, kas jau vairāku gadu garumā aicina uz sarunu par sieviešu pieredzi vardarbīgās attiecībās ģimenē un mājās.
"Sākot strādāt pie paviljona, mēs jau zinājām, ka tad, kad apmeklētājs atnāks līdz Latvijas paviljonam, viņš jau emocionāli vai mentāli būs noguris. Mums vajadzēja kaut kā noķert viņa uzmanību, un tas izdevās," par Venēcijas biennāles Latvijas paviljona ekspozīciju Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" stāsta tās autori arhitekti Ints Meņģelis un Ernests Cerbulis. Venēcijas biennāles 18. starptautiskā arhitektūras izstāde ir noslēgusies, un šobrīd Latvijas paviljona ekspozīcija apskatāma t/c "Galerija Centrs".
Arhitektūras šedevri Latvijā ir ne tikai slavenās Rīgas jūgendstila ēkas vai Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventu, – īpašu uzmanību ir pelnījušas arī Latvijas sanatorijas, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" par to, kas varbūt mazāk pamanīts, tomēr uzmanības un lepošanās vērts, stāstīja Mākslas vēstures institūta pētniece, Ph. D. Karīna Horsta.
Liepājas Latviešu biedrības namā martā skatāma izstāde "Elza. Garderobe cauri laikiem". Izstāde ļauj ielūkoties privātā tērpu kolekcijā, kas veidojusies no tērpiem un citām lietām, kas padomju laikā sūtītas no Ņujorkas uz Liepāju. Tādā veidā Liepājā dzimusī Elza Nelius (1900–1988, bij. Lazdeniece), kura strādājusi uz pasažieru tvaikoņa Liepāja–Ņujorka, uzturējusi kontaktus ar saviem tuviniekiem Latvijā.
Dailes teātris ceturtdien, 7. martā, parakstījis līgumu ar uzņēmumu SIA "Pillar Contractor" par teātra Mazās zāles pārbūvi. Projektā paredzēta, piemēram, zāles grīdas pazemināšana, lai uzlabotu redzamību un palielinātu skatītāju ietilpību no 150 līdz 350 vietām, balkona izbūve, kā arī skatuves telpas paaugstināšana, informēja Dailes teātrī.
20. gadsimta sākumā Liepājā dzimusī un pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojusī Elza Nelius savulaik bijusi liela modes dāma un savus tērpus sūtījusi radiem Latvijā. Aptuveni tūkstoš tērpu, kuri raksturo 40., 50. un 60. gadu modi, saglabāti un pat tiek nēsāti joprojām. No 6. marta tos var apskatīt īpašā izstādē.