Neraugoties uz to, ka Latvijas Banka ir samazinājusi prognozēto IKP izaugsmi no 2,7% līdz 2,3% un gada pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir atpalikuši no plānotajiem, 2016. gada valsts budžeta grozījumi pagaidām netiek gatavoti. To otrdien, 15.martā, apliecināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
"Šogad, es domāju, ka nebūs jāgroza budžets, jo tās satraucošās iezīmes par lielo nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa neizpildi, kas bija redzamas janvārī, ir stipri uzlabojušās februārī, kompensējot arī janvāra neizpildi.
Sliktāka ir situācija ar nodevām, bet kopumā, es domāju, budžets pildās diezgan labi," uzskata ministre.
Reizniece-Ozola neizslēdz iespēju, ka pārskatītā tautsaimniecības izaugsmes prognoze var ietekmēt nākamā, tas ir, jau 2017. gada valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļas. "Protams, ka mazāka attīstības prognoze, tas nozīmē, ka valsts budžeta līdzekļi, kurus var izmantot attīstībai nākamajā gadā, ir mazāki."
Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija Latvijas Radio skaidroja, ka lēmumu par tautsaimniecības izaugsmes prognozes pārskatīšanu Latvijas Bankas padome pieņēmusi, reaģējot uz vairākiem faktoriem. "Situācija Latvijas tautsaimniecībā un globālajā ekonomikā ir tie galvenie iemesli, kāpēc Latvijas Banka ir izšķīrusies nākt klajā ar jaunākām prognozēm tieši tagad, nevis gaidīt gada vidu."
Kā Latvijas Bankas, tā arī komercbanku ekonomisti, skaidrojot iemeslus, kādēļ skatījums uz ekonomikas attīstību kļūst piesardzīgāks, norāda uz negatīvām tendencēm vairākās būtiskās tautsaimniecības nozarēs. "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis teica.
"Primārais tas, ko mēs redzam tranzītā. Ļoti nozīmīgs kritums ir pārvadājumos pa dzelzceļu, arī ostās apgrozījums krītas.
Visticamāk, Krievijas ekonomika turpinās lejupslīdi, kas nozīmē, ka šī negatīvā ietekme varētu parādīties arī pakalpojumu sektoros. Sakarā ar valdības nespēju laicīgi palaist Eiropas fondus arī būvniecībā šogad aktivitāte būs ar mīnusa zīmi. Turklāt, visticamāk, negatīvais efekts parādīsies arī apstrādes rūpniecībā, kur parādīsies "KVV Liepājas metalurgs" negatīvais faktors," sacīja Gašpuitis.
Šie apstākļi varētu atstāt negatīvu ietekmi arī uz iekšzemes patēriņa pieaugumu, kas pēdējos gados kļuvis par būtiskāku tautsaimniecības izaugsmes veicinātāju.
