Latvijas tautsaimniecībā jau atkal iestājies sarežģīts laiks – vairāku faktoru dēļ IKP pieaugums, visticamāk, nesasniegs vēl pērnruden cerēto līmeni. Nupat ar paziņojumu par makroekonomisko prognožu samazināšanu nākusi klajā Latvijas Bankas padome.
Iemeslus, kādēļ tautsaimniecības pieauguma prognozi nolemts samazināt no 2,7 % līdz 2,3%, skaidro LB ekonomiste Līva Zorgenfreija. „Situācija Latvijas tautsaimniecībā un globālajā ekonomikā ir tie galvenie iemesli, kāpēc Latvijas Banka ir izšķīrusies nākt klajā ar jaunākām prognozēm tieši tagad, nevis gaidīt gada vidu. Svarīgākie aspekti būtu šī ārējā vide - lai gan izaugsme eirozonā turpinās, tās prognozes par eirozonas izaugsmi ir samazinātas. Tāpat līdzīgi ir ar tādu svarīgu partnervalsti kā Krievija," norāda Zorgenfreija.
"Otrs svarīgs aspekts ir investīcijas. Saglabājas nenoteiktība par nākotnes attīstību, un šie ārējās vides riski kavē straujāku investīciju atjaunošanos.
2016. gadā mēs sagaidām vien mērenu investīciju aktivitāti, un tas daļēji ir saistīts ar Eiropas fondu pieejamību, jo Eiropas fondu jaunā perioda finansējuma apgūšana kavējas," saka ekonomiste.
Pesimistiskāki savās prognozēs kļuvuši arī komercbanku eksperti. „SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka drīzumā iepriekš noteiktās prognozes nāksies samazināt. „”SEB bankas” prognoze, kas bija 2,7% līdzīgi kā LB, līdz šim bija piezemētākais vērtējums salīdzinājumā ar citiem vērtējumiem, jo vairumā gadījumu ekspektācijas ir par 3%-3,5%," norāda Gašpuitis.
Līdzīgi kā Zorgenfreija, arī Gašpuitis nosauc vairākus faktorus, kuri, kopā ņemti, atstāj negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Starp tiem minama gan situācija tranzīta sektorā, gan kavēšanās ar Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi, gan citas likstas.
„Primārais tas, ko mēs redzam tranzītā. Ļoti nozīmīgs kritums ir pārvadājumos pa dzelzceļu, arī ostās apgrozījums krītas. Visticamāk, Krievijas ekonomika turpinās lejupslīdi, kas nozīmē, ka šī negatīvā ietekme varētu parādīties arī pakalpojumu sektoros," saka Zorgenfreija. "Sakarā ar valdības nespēju laicīgi palaist Eiropas fondus arī būvniecībā šogad aktivitāte būs ar mīnusa zīmi. Turklāt, visticamāk, negatīvais efekts parādīsies arī apstrādes rūpniecībā, kur parādīsies „KVV Liepājas metalurga” negatīvais faktors."
Arī valsts budžeta ieņēmumi šā gada pirmajos divos mēnešos atpalikuši no plānotajiem. Janvārī valsts pamatbudžeta ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 17,3 miljoniem eiro, savukārt februārī nodokļu iekasēšana sekmējusies labāk un starpība starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem saruka līdz aptuveni pusmiljonam eiro.
