Uz pirmo mēģinājumu Lielplatones muižā pagājušā gada februārī atnāca četras dāmas un divi kungi, bet šodien vēsturisko deju kolektīvs ''Senvedere'' jau var lepoties ar sešiem dejotāju pāriem. Vieniem tā ir pirmā satikšanās ar deju, bet citiem jau bijusi pieredze tautisko deju dejošanā, tomēr salīdzināt tās nevarot.
"Es nesaku, ka ir viegli dejot tautiņdejas, bet šeit ir vairāk jāstiepj, jānotur stāja, kakls, galva, skatiens. Tam pievērš ļoti lielu uzmanību. Arī soļi ir pavisam savādāki nekā tautiņdejās," vēsturisko deju kolektīva "Senvedere" dalībnieks Andis Rozenbahs.
Renesanses laikā, ko par savu sauc ''Senvedere'', tapa pirmā Karaliskā dejas akadēmija un radās balets, tāpēc šo deju pamatā ir klasiskā baleta soļi, kas neprofesionāļiem nav vienkārši.
"Mēs arī vēl tikai mācāmies un cenšamies, lai to visu ļoti pareizi izdarītu. Kādreiz cilvēki uz ballēm ir ļoti, ļoti mācījušies un, ja kāds nav zinājis kādu deju perfekti, viņiem līdzi pat esot bijuši duncīši, ar ko viņi esot dūruši tam, kurš sajauc deju," stāsta deju kolektīva vadītāja Ivita Lejava-Majore.
Pagaidām kolektīva repertuārā ir tikai sešas dejas, kas iestudētas, rūpīgi pētot vēsturiskos deju aprakstus. Tomēr vēlme darboties tālāk, neskatoties uz to, ka ''Senvedere'' ir vienīgais neprofesionālais vēsturisko deju kolektīvs un nav iespēju savu veikumu pa īstam izvērtēt, nav zudusi.
"Motivācija laikam ir tas laikmets - baroks un renesanse, kas mūs visus piesaista un ir ievilcis sevī kā tāds atvariņš," atzīst vēsturisko deju kolektīva''Senvedere'' dalībniece Līga Rozenbaha.
Atzīmējot gada jubileju, ''Senvederes'' lielākais sapnis ir pašiem iegūt tērpus, kas pašlaik tiek īrēti no Rundāles pils, un piedalīties Senās mūzikas festivālā.
