Pasaules panorāma

Lukašenko vizīte Latvijā varētu būt nākamgad

Pasaules panorāma

Ieskats 4. decembra "Pasaules panorāmas" tematos

Kāpēc jādzīvo lēni?

Kāpēc jādzīvo lēni? Kanādiešu rakstnieks aicina sabiedrību uz Lēnuma revolūciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Mūsdienu sabiedrību inficējis skriešanas vīruss, un tam nepieciešama lēnprātības pote. Ar šādu uzskatu jau vairāk nekā desmit gadus pasauli apceļo kanādiešu žurnālists un rakstnieks Karls Onorē. Viņš vēlas īstu Lēnuma revolūciju, pēc kuras cilvēki vairāk domātu par nesteidzīgāku, bet kvalitatīvāku darbu un savstarpējām attiecībām arvien ātrākajā tehnoloģiju laikmetā.

Onorē nesen viesojās arī Rīgā, uzstājoties “Digital Freedom” tehnoloģiju festivālā.    

Strādājot par korespondentu daudzās Eiropas valstīs un Dienvidamerikā, vienmēr aizņemtais Karls Onorē attapās, ka mūžīgais vāveres ritenis viņu novedis pat pie pasaku lasīšanas laika saīsināšanas savam dēlam, lai tikai visu paspētu vēl ātrāk un izdarītu vēl vairāk.

“Es sāku šo cīņu ar steigšanās vīrusu tad, kad pamanīju, ka esmu iestrēdzis paātrinātā režīmā – trauksmes zvans bija brīdis, kad savam dēlam lasīju vakara pasakas paātrinātā režīmā. Mans Sniegbaltītes stāsts bija tik ātrs, ka tajā bija tikai trīs rūķīši, un es domāju nopirkt grāmatu ar nosaukumu “Vienas minūtes vakara pasaciņas”. Tad es sapratu – tas ir pa traku, es zaudēju prātu un virzienu, un man jāiemācās zudusī māksla dzīvot lēnāk,” sarunā ar LTV stāstīja Onorē.

Nepieciešamība pēc Lēnuma revolūcijas pirmoreiz tika izklāstīta viņa grāmatā “Lēnuma revolūcija” 2004. gadā, taču tai ceļā stājās cita - sociālo tīklu revolūcija, kas vēl vairāk samazinājusi mūsu spējas noturēt uzmanību.

Turklāt Onorē brīdina – valstīs kā Latvija mūžīgi skriet ir dubultbīstami, jo sabiedrību uz priekšu dzen vēlme ekonomiski panākt rietumvalstis.

“Es domāju, ka postpadomju valstīs kā Latvijā veidojas bīstamas lamatas – tas ir asociēt panākšanu ar ātrumu, domāt, ka labākais veids, kā attīstīties, ir padarīt visu ātrāku – vai tā būtu politika, bizness, izglītība, sekss – visam jākļūst ātrākam. Tas ir mīts! Tas nav pareizi!” uzsvēra Onorē.

“Lietas jādara labāk, nevis ātrāk! Jā, dažreiz nepieciešams ātrums, taču Lēnuma revolūcija ir par pareizā ātruma atrašanu. Dažreiz ātri, dažreiz lēnāk, izmantojot visus ātrumus!” skaidroja rakstnieks.

Ar ātruma slimību dažādi pasaules reģioni sirgst atšķirīgi. Taču kā izceļ autors – nevajag lēnumu asociēt ar slinkumu, atliek vien paskatīties uz mūsu ziemeļu kaimiņiem:

“Es domāju, ka Ziemeļvalstis prot darīt lēnāk, labāk nekā anglosakšu pasaule. Ziemeļvalstu ekonomikas ir plaukstošas, radošas, tajās uzmirdz jaunas idejas un parādās uzņēmumi. Tā kā Ziemeļvalstis apgāž apgalvojumu - ja darīsi lēnāk, būsi neveiksminieks vai neproduktīvs,” sprieda Onorē.

Taču, ko darīt, lai samazinātu tempu un, mūžīgi skrienot, neizdegtu? Onorē dod trīs ieteikumus:

Pirmais – darīt mazāk! Paskatīties uz saviem plāniem un atcelt lietas, kas nav tik svarīgas, jo mēs piebāžam savu dienu ar lietām, kas nav ļoti būtiskas, tāpēc dienā jāatbrīvo laiks svarīgajām lietām,” skaidroja rakstnieks.

Otrs – tehnoloģija. Izmantojiet izslēgšanas pogu! Es mīlu tehnoloģiju, lietoju sociālos medijus, gūstu no tā lielu prieku, un tas ir labi manam darbam, taču mani divi mīļākie vārdi ir “lidojuma režīms” - dažreiz vajag atslēgties.”

“Trešais padoms – ieviest kādu lēnu rituālu savā dzīvē. Vienalga, vai tā būtu joga, tamborēšana vai gleznošana, vai dzejas lasīšana – kaut kas tāds, kas tevi vakcinē pret steigšanās vīrusu. Ievies to savā dienā, lai samazinātu spiedienu un samazinātu ātrumu, kurš ir par lielu daudzu mūsu dzīvēs,” iesaka Onorē.

Un tādā gadījumā, Onorē ir pārliecināts, ieguvēji būs visi – sabiedrība, ģimenes un it īpaši bērni, lai vecākiem pašu radītās laika trūkuma sajūtas dēļ nevajadzētu saīsināt vakara pasakas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti