Latvijas Universitāte, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālās bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā opera un balets – šīs kultūras un zinātnes institūcijas šogad svin savu simtgadi. Lai akcentētu gan personības, gan norises, kas saistītas ar šiem kultūras pīlāriem, radošā komanda izveidojusi gan interaktīvu instalāciju, gan "Latvijas kultūras ābeci” – ar abiem veikumiem šobrīd iespējams iepazīsties Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra dabas mājā.
“Gribējām rakstīt ābeci, ne enciklopēdiju. Ābecēs, kas domātas maziem bērniem, teksti ir rakstīti vienkāršā un tēlainā veidā. Šī vienkāršība un tēlainība bija mūsu uzstādījums un darba uzdevums,” atklāj projekta idejas un arī ābeces tekstu autore Krista Burāne. “Brīžiem tas izdevās vieglāk, brīžiem ne, bet kopumā ābeci mēs lasām, lai pēc tam varētu lasīt kaut ko vairāk.
Tā arī aicinu izturēties pret šo grāmatu, kā pret pirmo soli lielajā literatūrā, kuru iespējams apgūt, kad ir iemācīti burti.”
"Kultūras ābece" iedalīta septiņos fenomenos, katru pielāgojot konkrētajai institūcijai. Kā uzsver ābeces autori, Nacionālais arhīvs sargā mūsu atmiņu, Mūzikas akadēmija veido mūsu dvēseli, Nacionālais teātris rāda mūsu garu, Mākslas akadēmija atraisa iztēli, Opera un balets atklāj jūtas, Universitāte izaicina prātu, savukārt Nacionālā bibliotēka krāj zināšanas.
“Svarīgi bija atrast un definēt sistēmu, kurā domājām, kad rakstām par cilvēkiem vai procesiem, kas šobrīd ir raksturīgi Latvijas kultūrai.
Kultūra manās acīs ir dzīva būtne, ja domājām par dzīvu būtni, par to, kas viņu veido spējīgu radīt, tad nevaram iztikt bez zināšanām, iztēles, gribas, bez dvēseles, jūtām.
Grūti, bet vienlaicīgi dabīgi šie lielie vārdi nostājās kā centrālā ass, kas savieno visa septiņas nacionālās kultūras institūcijas arī ar valodu, kuras viņa rada, un cilvēkiem, kas šajā valodā dzīvo,” par vārdiem, kas izvēlēti katras institūcijas raksturojumam turpina Krista Burāne.
Personību loks, par kuru stāstīts ābecē – pietiekami plašs. No Aigara Bikšes līdz Vilhelmam Purvītim, no Ināras Sluckas līdz Elīnai Garančai.
Grāmatā iekļauti 106 šķirkļi, katrs no tiem ir vārds, kas sākas ar konkrētu alfabēta burtu, piemēram,– ārija, īssavienojums, gars, horizonts, dvēsele. Kā skaidro viena no grāmatas tekstu autorēm Laila Burāne – tieši šie vārdi veido šodienas Latvijas kultūras ainu, un cilvēki vai procesi, kas grāmatā piesaistīti katram no vārdiem "šos konceptus iemieso".
Izdevuma ilustrācijas, iedvesmojoties no 1919. gadā izdotas skolas ābeces, veidojis mākslinieks Reinis Gailītis. Viņš min, ka arī ikdienā praktizē tās tehnikas, strādā kokgrebumā, vara gravīrā. Protams, ne visas grāmatas ilustrācijas ir veidotas oriģināltehnikā, tas aizņemtu pārāk daudz laika.
"Latvijas kultūras ābece” būs lasāma septiņās iepriekš pieminētajās institūcijās, kā arī Latvijas reģionu kultūras centros. Tiek domāts arī par izdevuma digitālo versiju. Izstāde “Latvijas kultūras alfabēts” bez maksas LU Dabas mājā būs skatāma no 25. novembra līdz 17. decembrim.
Izstādes autore ir Krista Burāne, tās dizainu un scenogrāfiju veidojis Rūdolfs Baltiņš, savukārt izstādes centrālā elementa – grāmatas "Latvijas kultūras ābece" autores ir Krista Burāne un Laila Burāne, bet ilustrators – Reinis Gailītis. Izstādes veidošanā piedalījās operators – Dainis Juraga, skaņu režisors – Artis Dukaļskis.
