Mežu ieskautais nams Ogres nomalē, Zilo kalnu pakājē, kas kopš uzcelšanas 20. gadsimta 20. gados kalpojis kā vieta bērnu veselības uzlabošanai, pašlaik ietinies sastatnēs – tiek mainīts jumts un laboti pamati.
“Nē, fasādi mēs netaisīsim. Tikai pamatus esam hidroizolējuši un cokola daļu sataisījuši. Cik tās naudiņas Ogrei pagaidām bija caur Eiropas projektu, par to jumtu nomainījām, lai netek, un pamatus sakārtojām. Lai varētu visu tālāk darīt, kad atradīsies finansējums,” stāsta Oskars Šolins, projekta vadītājs uzņēmumā “ReRe Meistari”, kas pēc pašvaldības pasūtījuma veic remontu bijušajā sanatorijā “Ogre”.
Pirms pieciem gadiem te slēdza Bērnu slimnīcas rehabilitācijas nodaļu, un ēku pārņēma vietvara. Būvnieku uzdevums ir atjaunot arī iespaidīgo ēdamzāli ēkas centrā, kuras sienas rotā bērniem domāti Anša Cīruļa gleznojumi. Nacionālā romantisma meistara darbus 50. gados aizkrāsoja. Sienas 80. gadu beigās atsedza un restaurēja. Bet to, ka apgleznoti bijuši arī griesti, tolaik neviens nezināja.
“Mums visiem par pārsteigumu šeit atklājās arī griestu gleznojumi, kas nebija figurējuši nekādās atskaitēs, nekādā vēsturē. Tas ir viens no tiem retajiem, foršajiem gadījumiem, kad mēs kaut ko atrodam vēl arī šajos laikos,” saka “ReRe Meistaru” restaurācijas darbu vadītāja Elga Zariņa.
Ornamentālo gleznojumu ap lustrām nav daudz, tomēr tagad skaidrs, ka sienu gleznojumi “nepeld” gaisā, kā izskatījās iepriekš. Cīrulis visu zāli veidojis kā vienotu ansambli.
“Četros stūros bijušas lustru vietas, tāds vienkāršs rombiņš ar maliņu, un šeit, vidū, lielajai lustrai apkārt ir Cīrulim raksturīgs augu motīvs. Te ir vārpas, un var redzēt arī saules starus,” apraksta Elga Zariņa.
Viņa uzsver: jaunajiem atklājumiem vajadzētu tūlītēju restaurāciju. “Tas ir līmes krāsojums, pa virsu krīts, ko ir ļoti grūti atdalīt. Gaisa ietekmē tas tomēr… To vajadzētu nostiprināt, lai nenokrīt uz grīdas,” paskaidro Zariņa. Taču pašvaldības pasūtītajā projektā tam naudas nav.
“ReRe Meistari” aplēsuši, ka tam vajadzētu līdz 20 tūkstošiem eiro. Bet pašvaldība šādu tāmi uzskata par krietni pārsālītu.
“20 tūkstoši ir pietiekami liela summa, kurai pašvaldība tā ar vieglu roku nevar piekrist,” saka Ogres pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska.
Pašvaldība uzskata, ka restaurācija varētu izmaksāt pat reizes četras mazāk.
Restauratores Elgas Zariņas izteiktās cerības par tūlītēju restaurāciju, visticamāk, nepiepildīsies.
“Šos darbus ir nepieciešams pabeigt. Protams, mēs saprotam atbildību pret ēku un pret sienu gleznojumiem, bet tas ir cits projekts un citas izmaksas. Protams, arī “ReRe Meistari" varēs piedalīties šajā iepirkumā,” norāda Romanovska.
Pašvaldība grib iekļaut bijušo sanatoriju Ogres Zilo kalnu tūrisma maršrutā un cer, ka Zilo kalnu augošā popularitāte piesaistīs arī investorus viesu nama izveidei 2 hektārus plašajā sanatorijas teritorijā.
Romanovska atklāj: “Otrais stāvs, mansards, piebūve vai kāda atsevišķa ēka teritorijā varētu būt viesnīca, ļoti svarīgs būtu arī pirts komplekss vai SPA procedūras. Mums Ogres Zilajos kalnos notiek ļoti daudz sacensību un treniņu arī profesionāļiem, un šīs procedūras būtu ļoti no svara.”
Pašlaik iesāktie remontdarbi bijušajā sanatorijas ēkā jāpabeidz līdz februārim, un pēc tam gida pavadībā arī tūristi varēs apskatīt Cīruļa gleznojumus, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Līdz ar jaunatklātajiem griestu gleznojumiem Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei būs jāpārskata šī mākslas pieminekļa apraksts, secina pārvaldes eksperte Dace Čoldere.
Viņa skaidro: “Tas apvieno visu šo telpu un arī liecina, ka tajā laikā, kad Cīrulis to uzgleznoja, viņš vēl meklēja to veidu, kā vispār risināt šāda veida uzdevumu.
No vienas puses, tas ir tāds nacionālā stila meklējums, no otras – iekļaujas tajā, ko šodien pazīstam kā “Art Nouveau” stilistiku un kas vēlāk ļoti efektīvi un grezni izpaužas Rīgas pils Sūtņu zāles interjerā, kas visa ir apgleznota pēc Cīruļa metiem.”
Ogres sanatorijas ēdamzāles sienas Ansis Cīrulis apgleznoja 1927. gadā, un šis ir tikai viens no trim interjeriem, kur šodien apskatāmi viņa darbi. Pārējie ir Rīgas pils Sūtņu zālē un Dzintaru koncertzālē.
