Vien nedēļu pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām jaunā Pārstāvju palāta vakar oficiāli sāka savu darbu, noklausoties karalienes Elizabetes Otrās uzrunu, kurā tika izklāstītas politiskās prioritātes nākamajam gadam. Viena no centrālajām prioritātēm ir likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā jau priekšvēlēšanu laikā un tūlīt pēc uzvara balsojumā paziņoja britu premjerministrs Boriss Džonsons, viņa plāns ir virzīt šo likumprojektu balsošanai vēl pirms Ziemassvētkiem.
Un šī ir tā diena, kad parlamentāriešiem būs iespējams pirmo reizi piedalīties debatēs par likumprojektu, kas paredz ieviest dzīvē oktobrī ar Eiropas Savienības panākto breksita vienošanos. Tūlīt pēc tam arī gaidāms pirmais balsojums par vispārējiem principiem. Tā kā Konservatīvā partija ir ieguvusi 80 balsu pārākumu jaunajā parlamentā, nav šaubu, ka likumprojekts tiks apstiprināts un nodots turpmākai parlamentāriešu un Lordu palātas izpētei. Sagaidāms, ka tas varētu notikt jau nākamā gada sākumā – laikā no 7. līdz 9. janvārim.
"Brexit" lietu ministrs Stīvens Bārklijs intervijā raidījumam "BBC Breakfast" norādījis, ka šodien gaidāmais balsojums ir uzskatāms par vēsturisku. "Realitāte ir tāda, ka britu iedzīvotāji vēlēšanās skaidri pateica, ka vēlas, lai "Brexit" tiktu novests līdz galam. Taču viņi arī vēlas, lai valsts atkal tiktu savākta kopā un būtu iespējams sākt dziedināšanas procesu, pievēršoties daudziem citiem mūsu partijas programmā iekļautajiem punktiem. Šī ir vēsturiska diena. Šī ir iespēja pēc triju gadu satraukuma, kavēšanās un šķelšanās beidzot izpildīt doto solījumu, spert soli uz priekšu un apstiprināt šo likumu, kas ļaus izstāties no Eiropas Savienības 31. janvārī un tad ķerties pie valsts apvienošanas," pauda Bārklijs.
Taču Borisa Džonsona piedāvātais breksita likumprojekts atšķiras no sākotnējā varianta. No tā ir svītroti vairāki svarīgi punkti. Piemēram, Džonsons apgalvo, ka jautājumus par strādājošo tiesību aizsardzību turpmāk noteiks citi likumi. Tāpat paredzēts, ka likumi vairs neuzliks par pienākumu ministriem sniegt jaunākās ziņas par tirdzniecības attiecībām vai pārliecināties, ka parlaments apstiprina valdības sarunu mērķus. Trešās nopietnās pārmaiņas saistītas ar iepriekš pausto gatavību uzņemt no Eiropas ieceļojušos bēgļu bērnus, kurus nepavada pieaugušie. Lai arī šis esot mērķis, uz kuru tiekties, oficiālos dokumentos šāda apņemšanās vairs nebūs iekļauta.
Taču, iespējams, skaļākās izmaiņas saistītas ar punktu, kas noraida iespēju pagarināt izstāšanās pārejas periodu, kā arī piešķir zemākas instances tiesām tiesības noraidīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumus. Kā norāda izdevums "The Guardian", faktiski tas nozīmē lielākas varas piešķiršanu Borisa Džonsona valdībai, samazinot parlamenta uzraudzības iespējas.
Sagaidāms, ka pret šo likumprojektu balsos gan opozīcijā esošie leiboristi, gan liberāldemokrāti, gan Skotijas nacionālistu partija. Leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau apsūdzējis Džonsonu par to, ka viņš speciāli ir atkal aktualizējis jautājumu par tā dēvēto cieto "Brexit". Starp citu, šāda iespēja, ka Lielbritānija pamet Eiropas Savienību bez vienošanās par turpmākajām attiecībām, joprojām ir iespējama, ja jaunu tirdzniecības līgumu neizdosies noslēgt līdz nākamā gada beigām, kā to ir solījis Džonsons.
