Katrā jaunā Zviedrijas mājā būs jābūt iebūvētai elektromobiļu uzlādes ierīcei. Tas ir viens no šonedēļ apstiprinātā Zviedrijas klimata rīcības plāna punktiem. Apjomīgais dokuments paredz vairākus pasākumus, lai Zviedrija līdz 2045. gadam kļūtu klimatneitrāla.
Tostarp, kā intervijā Zviedrijas Radio sacīja šīs valsts vides ministre Izabella Lēvina, tiek plānots izvērtēt visu esošo un topošo likumu atbilstību klimata mērķiem.
“Es kā vides ministre jūtos ļoti atvieglota, jo izmešu samazināšana nav tikai mans uzdevums. Tas ir jādara visai valdībai un visai sabiedrībai.
Šis rīcības plāns palīdzēs katram iesaistīties tajā, lai mēs varētu pilnībā atteikties no fosilajiem kurināmajiem un samazinātu izmešus līdz nullei,” pauda Lēvina.
Zviedrijas vides ministre sacīja, ka klimata rīcības plāns atvieglos katra iedzīvotāja iesaisti cīņā par izmešu samazināšanu un videi draudzīgu dzīvi. Lēvina norādīja, ka klimata pārmaiņas varētu skart mūsu reģionu vairāk nekā citus.
Jau tagad daudzi ir satraukti par vētrām, sausumu, plūdiem un meža ugunsgrēkiem. Tādēļ rīcība esot nepieciešama visās jomās, sacīja Zviedrijas vides ministre.
“Viena nozīmīga joma, kur mēs varam darīt krietni vairāk, ir valsts un pašvaldību pasūtījumi. Tie veido sesto daļu no Zviedrijas ekonomikas. Mums ir jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par šiem iepirkumiem un pasūtījumiem, sniedzot viņiem pareizos rīkus, kas ļaus veikt klimatam draudzīgus iepirkumus. Arī transporta plānošanas jomā mēs tagad sakām, ka jebkuram jaunam infrastruktūras attīstības plānam ir jāņem vērā klimata mērķi, lai mēs neradītu jaunus izmešus laikā, kad tie būtu jāmazina,” norādīja ministre.
Vairākas vides organizācijas ir apsveikušas Zviedrijas valdības soli. Tomēr tās norāda, ka plānā minētie pasākumi būtu jāievieš nekavējoties, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka atdeve.
Savukārt Nīderlandes Augstākā tiesa šonedēļ ir atstājusi spēkā spriedumu, kurā tiek atzīts, ka valdība nedara pietiekami, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Nīderlandes politiķi uzstāja, ka tiesa nedrīkst lemt par šādiem jautājumiem, jo tie esot parlamenta ziņā.
Tomēr tiesa secināja, ka valdībai ir pienākums ievērot starptautiskās saistības klimata jomā un tiesa drīkst to izvērtēt. Pietiekami aktīvas rīcības trūkums pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā iedibināto principu, ka valsts pienākums ir aizsargāt tās iedzīvotājus. Tādēļ Nīderlandei nākamgad ir jāsper jauni soļi, lai samazinātu izmešus par 25% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem.
