PVD skaidroja, ka aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti – aptuveni 80% dzīvnieku iet bojā. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, par ko saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem ir obligāti jāziņo. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.
Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.
Lai slimību neievestu Latvijā, uz ES ārējās robežas ar trešajām valstīm tiek īstenota dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontrole. Importa un tranzītā pārvadātajām kravām tiek veikta 100% dokumentu un identitātes kontrole, kā arī uz risku balstīta fiziskā kontrole, skaidroja PVD.
No Krievijas Federācijas Eiropas Savienībā (ES) nav atļauts ievest dzīvas aitas un kazas, kā arī to gaļu un gaļas produktus.
Privātpersonu bagāžas pārbaudes, ieceļojot ES no trešajām valstīm, uz robežas veic Valsts ieņēmumu dienesta Muitas amatpersonas. Ieceļojot ES nav atļauts ievest personīgam patēriņam visa veida gaļu un gaļas produktus. Par šādu produktu nedeklarēšanu var uzlikt naudas sodu vai saukt pie kriminālatbildības, brīdināja PVD.
Latvijā saslimšana ar aitu un kazu bakām līdz šim nav reģistrēta.
Aitu un kazu bakas vēsturiski ir sastopama Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs, bet pēdējos gados slimība ir sasniegusi arī Eiropu.
Dzīvnieku inficēšanās var notikt tiešā veidā, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem, kam jau ir parādījušās tipiskās klīniskās pazīmes. Inficēties var arī netieši – ar inficētiem darbarīkiem, transportlīdzekļiem vai produktiem (pakaišiem, dzīvnieku barību, u.c.), kā arī ar kukaiņiem, kas ir slimības mehāniski pārnesēji.
Vīruss ir dzīvotspējīgs – vilnā divus mēnešus, novietnes telpās līdz sešiem mēnešiem.