Desmit valstu Apvienotie reaģēšanas spēki plāno militārus vingrinājumus Ziemeļeiropā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Desmit valstu veidotie Apvienotie reaģēšanas spēki plāno īstenot virkni integrētu militāru vingrinājumu Ziemeļeiropā, kas norisināsies uz sauszemes, gaisa telpā un jūrā. Mērķis ir reģionālās drošības stiprināšana, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Pirmdien, 21. februārī, un otrdien, 22. februārī, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") Londonā, Lielbritānijā, piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu sanāksmē, kurā aizsardzības ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, vienojoties par kopīgu militāru mācību rīkošanu Ziemeļeiropā, stiprinot reģionālo drošību.

"Apvienotie reaģēšanas spēki ir viens no būtiskākajiem līdzīgi domājošo valstu sadarbības formātiem, kurā ir vienota izpratne par šī brīža draudiem, izaicinājumiem un nepieciešamajām atbildēm. Sanāksmē īpaši uzsvēru, ka tagadējos saspīlējuma apstākļos esam gatavi savas teritorijas aizsardzībai un aicināju Apvienoto reaģēšanas spēku valstis aktīvi atbalstīt militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā, tai skaitā Latvijā. Šodien vienojāmies par konkrētu atturēšanas pasākumu īstenošanu reģionālās drošības stiprināšanai," pēc sanāksmes uzsvēra Pabriks.

Kopīgajā paziņojumā ministri norādījuši, ka Apvienotie reaģēšanas spēki, piemēram, plāno rīkot vingrinājumu, kas demonstrēs attiecīgo valstu bruņoto spēku pārvietošanās brīvību Baltijas jūrā. Kopīgās militārās aktivitātes būs samērīgas, ar mērķi nodrošināt atturēšanu un apliecināt Apvienoto reaģēšanas spēku solidaritāti, kaujas spējas un gatavību sadarboties, lai veicinātu drošību un stabilitāti reģionā. 

Tāpat aizsardzības ministri paziņojumā nosodījuši Krievijas karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežas un Krievijas vakardienas lēmumu atzīt okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarību", kas ir Minskas vienošanās un starptautisko tiesību pārkāpums. Ministri arī aicinājuši Krieviju deeskalēt situāciju Ukrainas pierobežā un iesaistīties atklātā dialogā ar Rietumiem, tostarp, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un NATO–Krievijas padomes ietvaros, lai mazinātu spriedzi.

Kopīgajā paziņojumā Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstis apliecinājušas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai,

atgādinot, ka ikvienai suverēnai valstij ir tiesības pašai noteikt savu attīstības ceļu, aizsardzības politiku un alianses, kam tā vēlas pievienotos.

Tāpat aizsardzības ministri paziņojumā nosoda Baltkrievijas režīma rīcību, izmantojot nelegālo migrantu straumes kā ieroci pret Latviju, Lietuvu un Poliju.

AM skaidroja, ka Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.

2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Latvija ar Lielbritāniju sadarbojas NATO, Apvienotajos reaģēšanas spēkos, Ziemeļu grupā un citos formātos, kuru mērķis ir aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un citām to dalībvalstīm, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, norādīja AM.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto “tautas republiku” neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti